ceturtdiena, 2014. gada 9. oktobris

THE PLEDGE by Kimberly Darting

Šo grāmatu gribēju lasīt jau diezgan ilgu laiku, un mani vēl vairāk pamudināja Sintijas dotais "gājienu izaicinājuma" uzdevums, tāpēc beidzot ieguvu šo grāmatu elektroniskā formātā un izlasīju diezgan ātri.


Septiņpadsmit gadus vecā Čārlija dzīvo distopiskā pasaulē, kur katrai cilvēku kārtai ir sava valoda, ko nesaprot citi. Dīvainā kārtā Čārlija vienmēr ir spējusi saprast visas valodas. Līdz brīdim, kad Čārlija satiek Maksu, kura valodu nekad agrāk nav dzirdējusi...

 
 
Šī ideja man likās ļoti, ļoti interesanta, un nebiju pat iedomājusies, kā autore rakstīs stāstu un kā tur viss notiks. Diemžēl, pat par spīti stabilām 4 zvaigznītēm, ko ieliku goodreads, cerēju, ka darbs būs baudāmāks un oriģinālāks.
 

 
 
 
 
Kāpēc man nepatika šī grāmata?
 
  • Karš. Man ir tāda sajūta, ka kara tēma jau kļuvusi par populāru klišeju, ko izmanto katrā otrajā distopijas grāmatā / sērijā. Pat manā grāmatu plauktā ir atrodamas vismaz 10 (ja ne vairāk) nākotnes darbi par karu. Tie paši "Citādie", "Shatter Me", arī "The Selection", tās pašas "Bada Spēles" un "Delīrijs". Nē, negribu teikt, ka man nepatīk karš un tā tēma. Tieši otrādi! Esmu liela Otrā Pasaules kara fane, un arī par nākotnē iespējamiem kariem ir interesanti lasīt, bet, ja tu domā, ka grāmata būs par divu cilvēku mīlestību tādā distopiskā pasaulē, un tev pēkšņi uzkrīt uz galvas karš, tad ir diezgan dīvaini. Kad "The Pledge" notika uzbrukumi pilsētai, man bija aptuveni tāda sejas izteiksme:
 
Labi, karš vēl nebija lielākā problēma. 
  • Visi dievina Čārliju, kaut arī viņai ir daudz sliktu īpašību. Uz grāmatas beigām mani sāka tracināt, ka galvenā varone patīk burtiski visiem puišiem, kas tur bija iesaistīti. Makss un Ksanders ir kā traki, turklāt vienīgais tēls, kuram Čārlija sākumā nepatika, bija Sidneja.
  • Čārlija = topošā karaliene. Šis punkts ir spoileris, tāpēc, ja neesi lasījis grāmatu, izlaid šo punktu. Kad atklājās, ka Čārlijas senči ir no karaliskās kārtas un ka Čārlija mantos varu, gandrīz nokritu no krēsla. Arī šī ir diezgan populāra klišeja.
  • Karaliene Sabara. Kad atklājās, ka karaliene pārceļo no ķermeņa uz ķermeni, sāku skaļi smieties, jo tas gan likās vēl muļķīgāks pavērsiens par dažiem iepriekšējiem.
  • Čārlijas attieksme pret māsu. Ainās, kur parādījās Čārlijas māsa un meitene teica, ka viņai mazā māsa jāaizsargā, ka viņa darīs visu iespējamo un blablabla, acu priekšā redzēju Katnisu Everdīnu. Varēja vismaz māsu nomainīt pret brāli un tad tas tik ļoti nekristu acīs.
 
 
Kāpēc man patika šī grāmata?
 
  •  Skaidrojumi. Bija paskaidrota visa distopiskās pasaules iekārta, tas, ka viņiem ir karaliene, tas, ka katrai kārtai ir sava valoda, tas, ka neviens nesaprot citu cilvēku dzimto valodu.
  • Vēsture. Man ļoooooti patika tas, ka tika pastāstīts par valsts vēsturi, par to, kāpēc viss šādi notiek. Diemžēl daudzu distopisku grāmatu autori izlemj, ka lasītājs pats izgudros visu par grāmatā aprakstītās pasaules vēsturi, tāpēc par šiem aprakstiem "The Pledge" autorei pienākas pluss!
  • Viegla valoda. Šo darbu bija ļoti viegli lasīt, un, tā kā es lielākoties elektroniski lasu naktī pirms gulētiešanas, viegli saprotams teksts pēc smagas un nogurdinošas dienas bija tieši tas, kas vajadzīgs.
  • Čārlijas raksturs. Man ļoti patika, ka autore lieliski prata parādīt arī galvenās varones sliktās īpašības un slikto izturēšanos, piemēram, pret draudzeni Bruklinu.
  • Nodaļas no citu skatapunktiem. Man ļoti patika īsās nodaļas gan no Maksa, gan Ksandera, gan karalienes Sabaras skatapunktiem. Šīs nodaļas daudz ko paskaidroja, bet tajā pašā laikā lasītājs uzzināja svarīgu informāciju līdz ar galveno varoni, par ko liels pluss.
  • Makss un Ksanders. Kad atklājās, ka Makss un Ksanders ir brāļi, sēdēju ar atplestu muti. Nē, ne tāpēc, ka tas bija negaidīti, bet gan tāpēc, ka tagad sanāk, ka abiem brāļiem ir jācīnās vienam pret otru Čārlijas dēļ. Varbūt arī liekas, ka tā ir klišeju klišeja, tomēr grāmatā par karu vajag arī mīlestību.
 
 
Tagad izskatās, ka man šajā grāmatā patika ļoti daudz kas, kaut tā nebija. Daudzi no šiem plusiem ir tikai tādi sīkumiņi, tāpēc, visu saliekot kopā, jāliek šāda atzīme:
 
 
7/10

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru