こんにちは, buenas dias, hello, привет un sveiki visās iespējamās valodās! Tātad jūs esat iemaldījušies šajā pasaules malā, kur es varu iepazīstināt ar to, kas esmu, ko daru un tā tālāk, un tā joprojām.
Sākšu ar to, ka vecāki iedeva vārdu, kas man ilgu laiku riebās, tāpēc varu teikt, ka visu savu mūžu ar to esmu bijusi naidīgās attiecībās. Kādēļ? Nav ne jausmas (viens variants varētu būt, ka es nekad neesmu varējusi to uzrakstīt pietiekami glītā rokrakstā. Kaut kādi ķeburi vien bija). Kā jau to var saprast pēc pirmajā lapā esošās informācijas, esmu Sintija.
Rīdzniece asinīs, dzimusi un augusi Latvijas galvaspilsētā.
Pasauli pirmo reizi ieraudzīju vēl deviņdesmitajos, tomēr no tā laikā neatminos gandrīz neko. Kāpēc? Pārāk maza, lai smadzenes uztverto paturētu ilgāk (vismaz līdz šai dienai informācijas ir samērā maz).
Esmu pieskaitāma pirmā kursa audzēkņiem visiem zināmajā Latvijas Universitātē, kur mācos Baltu filoloģijas fakultātē. Pirma kāda laiciņa beidzu Rīgas Kultūru vidusskolu, kur mācījos tādas eksotiskas valodas kā japāņu un spāņu, kas vasaras laikā paspēja pamatīgi izbalēt, tomēr jau kopš mazotnes esmu visvairāk aizrāvusies ar mūsu pašu letiņvalod'. Tāpēc tas ir pilnīgi normāli, ka 6. klasē uzrakstīju savu pirmo stāstu (saprotams, fanu darbu) un tagad vairs neesmu ar rakstīšanu uz "Jūs". Esmu gan viens no tiem cilvēkiem, kas iesāk desmitiem darbu, un tad nāk un nāk jaunas idejas, un... Redz nu, kas no tā iznāca. Tāpēc varu teikt, ka pāri finiša līnijai ir aizrāpojis viens vienīgs darbs (pie tā gan nepalikšu, kur nu).
Līdz ar rakstīšanu un valodām, ļoti aizraujos arī ar fotogrāfēšanu, kas gan manā dzīvē ienāca tikai nesen. Tagad katru reizi, kad satiekos ar draugiem, lieku viņus skaistās vietās un bildēju. Visi gan, cerams, pie tā ir pieraduši. Un es zinu, ka neesmu profesionāle, tāpēc arī sevi nedēvēju par "fotogrāfu", bet gan par "fotogrāfētāju".
Lai cik ļoti nepūlos atminēties, nezinu brīdi, kad sāku lasīt, tāpēc domāju, ka ar grāmatām rokrokā dzīvoju no pašas dzimšanas. Tomēr hobijs lasīt pārņēma visu manu dzīvi brīdī, kad 2. klasē viena meitene uz skolu paņēma milzīgo milzīgo Harija Potera 3. daļu. Tajā dienā nodomāju:
"Es jau nu nemūžam neizlasīšu šo bluķi!"
Lielākoties lasu fantastiku, reālistiskos jauniešu romānus, kā arī to, kas ir vēsturisko grāmatu plauktiņā, tomēr lielā cieņā ir arī fantāzija. Esmu vislielākā fane postapokaliptiskajiem / apokaliptiskajiem romāniem, tāpēc, ja ir kāds aizķēries - būtu laimīga dzirdēt rekomendācijas! :)
Lai jums jauka diena un -
May the odds be ever in your favor!
-Sūzena Kolinsa, Bada Spēles
Kontaktinformācija
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru