Pirmkārt - grāmatas vāks ir perfekts, vai ne? Otrkārt - protams, - mani ļoti piesaistīja ideja. Tiešām nezināju, ko no grāmatas sagaidīt - realitātes šova pārstāstu rakstiskā veidā vai kaut ko interesantu? Varu teikt, ka "The Selection" - triloģijas pirmā grāmata - sevī iekļāva gan vienu, gan otru.
Tas ir stāsts par distopisku pasauli, kur 35 meitenes - pa vienai no provinces - ieguvušas iespēju cīnīties par prinča Maksona sirdi. Amerikas Singeres vecāki uzskata, ka tā ir lieliska iespēja viņu meitai, bet pati Amerika par to nav sajūsmā - viņa jau divus gadus mīl kādu puisi Aspenu, kurš pieder zemākai kārtai, nekā pati Amerika. Meitenei nākas pierast pie dzīves bagātīgi iekārtotajā pilī bez mīļotā puiša, pretinieču dusmām un daudzām citām grūtībām.
Jāsāk ar to, ka man šī grāmata patika pat vairāk, nekā varētu cerēt, un es tiešām par to priecājos, citādi vecāki būtu izmetuši naudu vējā, pērkot man šo grāmatu kā dāvanu dzimšanas dienā. Lai nu kas man nepatika, kopumā esmu apmierināta.
Pirmajās nodaļās man tik ļoti patika Aspens, viņa un Amerikas attiecības, slēpšanās no visiem pārējiem nakts vidū koka mājiņā un tas, cik ļoti Mera centās palīdzēt puisim gan ar ēdienu, gan ar naudu, bet tad... Nu, tad parādījās Maksons, kurš man sāka simpatizēt jau pirmajā ainā, pat tad, kad Amerika uz viņu kliedza, neskatoties uz puiša karalisko piederību.
Patiesībā vēlāk es Aspenu pat sāku nīst par viņa uzvedību. Šis puisis taču pats nezināja, ko grib, (gluži tāpat kā Amerika), kas man šausmīgi kaitināja. Vēl pirms Amerikas piedalīšanās atlasē, viņš pats pateica, ka attiecībām pienācis gals, tad kāpēc vajag čakarēt visiem smadzenes un vēlāk uzvesties tā, it kā sarunas toreiz koka mājiņā un Amerikas asaru vispār nav bijis?! Kāpēc nevarēja atstāt meiteni mierā un ļaut iemīlēties Maksonā, kurš vismaz uzvedās kā īstam džentlmenim pieklājas?
Turklāt Aspena parādīšanās pilī sarga veidolā mani nez kāpēc neizbrīnīja. Biju jau kaut ko tamlīdzīgu gaidījusi, tāpēc nemaz nejutos pārsteigta.
Vēl jāpiemin Amerikas un prinča Maksona attiecības. Manuprāt, tāpat jau ir skaidrs, ka tieši Amerika trešajā triloģijas grāmatā kļūs par puiša izredzēto, citādi taču nemaz nevar būt. Taču būtībā mani iepriecināja gandrīz katra aina, kur parādījās princis, kuram patiesi interesēja gan Amerikas, gan meitenes ģimenes dzīve, kas bija tik tiešām mīļi no Maksona puses.
Tomēr man nez kāpēc prasījās vairāk romantikas Amerikas un Maksona starpā. Viņi nekad nedevās garum garās pastaigās dārzā, nebrauca izjādēs ar zirgiem, meitene nesaņēma dāvanas. Jā, varbūt esmu pārāk vecmodīga savos uzskatos, bet domāju, ka šāda veida grāmatās (un arī reālajā dzīvē) ir nepieciešams mazliet vairāk romantikas.
Īsumā:
- Galvenās varones Amerikas lēmumi ne vienmēr bija saprātīgi;
- No visām 34 pretiniecēm tikai viena - Seleste - patiešām uzvedās kā īstās sacensībās. Un, nopietni, dzīvē visi pārējie nebūtu tik draudzīgi;
- Maksons bija tiešām patīkams tēls;
- Gribējās vairāk intrigas, jo nešaubos, ka varu paredzēt 2.daļas notikumus.
- Tomēr ideja ir interesanta un, ja mazliet piestrādātu, būtu vēl labāk.
8,5/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru