trešdiena, 2014. gada 8. oktobris

THIS WORLD WE LIVE IN by Susan Beth Pfeffer

Sērijas "Last Survivors"
3.daļa: "This World We Live In"
 

Iedomājieties, ja arī reālajā dzīvē notiktu tāpat, kā šajā sērijā! Meteors (kuram laikam jau jābūt gigantiskam) ietriektos Mēnesī, un Zemes pavadonis pietuvotos mūsu planētai par vairākiem tūkstošiem kilometru. Ko mēs darītu? Nebūtu ne interneta, ne ēdiena, pat ne elektrības. Bet vismaz būtu grāmatas un "Last Survivors" sērija!

 

"This World We Live In" turpinās Mirandas un Aleksa izdzīvošana, tomēr tagad abu iepriekšējo grāmatu varoņi satiekas Pensilvānijā, Mirandas mājās, kad turp ierodas arī viņas tēvs ar savu ģimeni. Jauniešiem rodas jūtas vienam pret otru, bet Aleksu sauc pienākums - pasargāt jaunāko māsu Džūliju. Taču, kad nelielo pilsētu piemeklē tornado, Miranda izdara lēmumu, kas apgriezīs varoņu dzīves kājām gaisā.

Diemžēl arī šī sērija (kas man ir ļoti iemīļota un pat ierindojas manā "Visu laiku mīļāko sēriju" topa virsotnēs) ir cietusi neveiksmi. Kad sāku lasīt šo darbu, gandrīz apraudājos, jo sapratu, ka tā ne tuvu nav tik laba kā pirmās daļas.
 
 
 Nesaku, ka man nepatika, bet... jā, man nepatika. :D

 
Labi jau labi, viss nav tik traki, kā izklausās. Tātad, sāksim!
 

 
Grāmatas pirmā daļa:
 

Miranda: "Ir pagājis gads, mēs esam kaut kā izdzīvojuši, bet mums ir tik maz ēdiena! Mēs ēdam tik maz, mums vajag vairāk!"
Mets: "Mēs ar Džonu dosimies zvejot uz nedēļu un atvedīsim jums daudz zivju un cita ēdiena!"
 
Resultāts: Mets atved sievu. Woohoo, kāzas!
 
Manas domas: Vispār man patika ievads un apraksti, kā viņi dzīvo gadu pēc notikušā ar Mēnesi. Īpaši patika tas, ka grāmata atkal ir rakstīta kā Mirandas dienasgrāmata, tas ļoti, ļoti peitrūka 2.daļā. Pluss arī par to, ka mazais Džons (varbūt viņš arī nav mazais, bet es viņu tā iztēlojos pirmajā grāmatā un tāds viņš arī paliks) ar nepacietību gribēja doties zvejot, lai mammai ar māsu būtu ko ēst.
 
 
Grāmatas otrā daļa:
 
Mets: "Mēs ar Silviju satikāmies vecā viesnīcā, tagad mēs mīlam viens otru un būsim kopā līdz mūža galam!"
Silvija: "Mums ir jāziedo Mēness dievietei savas mantas!"
Miranda un viņu mamma: "Met, tu esi idiots! Es ienīstu to meiteni, viņa nav nekāda sieva! Viņa ir stulba!"
 
 
Rezultāts: Visi strīdas, ierodas Mirandas, Džona un Meta tēvs ar savu sievu, mazo dēlēnu, Aleksu, Džūliju un Čārliju. Jau atkal nav ko ēst!
 
Manas domas: Protams, protams, es ļoti priecājos, kad Miranda beidzot satika Aleksu un Džūliju (kura man ļoti simpatizē jau kopš otrās daļas). Jāsaka, ka Silvija gan man šausmīgi krita uz nerviem. Labi, varbūt, VARBŪT viņa būtu kaut cik ciešama, ja ne idiotiskie ieteikumi.  Viņa patiešām bija tāda stulbene! Nu kāda vēl Mēness dieviete?! Kādas svarīgas mantas?!
 
 
Visu vēl vairāk pasliktināja Silvijas rīcība gandrīz pašās grāmatas beigās. KĀ var būt tik stulbai un izlaist kaķi ārā tādā aukstumā, ka viņš nomirst no sala? Jāsaka gan, ka par Silvijas izveidi autorei pienākas pluss, jo līdz šim lielākoties visi tēli bija patīkami. Un arī par Hortona nāvi pluss, jo to negaidīju un biju ļoti noskumusi, it kā tas notiktu ar manu dzīvnieku.
 
 
Grāmatas trešā daļa:
 
Miranda: "Es tevi ienīstu, Alekss!"
Alekss: "Es arī tevi ienīstu!"
Miranda: "Es tevi mīlu! Paliec ar manu ģimeni, tā tagad ir arī tava ģimene!"
Alekss: "Es arī tevi mīlu! Bet mans vecākais brālis lika man glābt Džūliju, un arī es iestāšos klosterī!"
Miranda: "Tavs brālis ir miris! Paliec te! Es taču tevi mīlu!"
Alekss:  "Es nevaru, pienākums sauc!"
 
Rezultāts: Viņi dodas meklēt klosteri Džūlijai, neko neatrod, Džūlija mirst.
 
Manas domas: Ak, Alekss. Gandrīz katrā lapā parādījās saruna, kurā kāds no ģimenes centās pierunāt Aleksu palikt pie viņiem. Spītīgs lempis, ko lai saka. Man visu laiku gribējās kliegt:
 
 
~~~~
 
Labi, kopumā nebija tik traki. Kādi īsumā bija grāmatas mīnusi?
  • Mets un Silvija;
  • Aleksa spītība;
  • Džūlijas nāve.
  • Mirandas aprobežotība dažās ainās, piemēram, kad viņa pateica: "I don't believe in what I can't see.". Ir apokalipses laiks, viņa drīz mirs, bet viņa saka, ka netic tam, ko neredz. Viņa neredz arī melnādainos āfrikāņus Madagaskarā vai tālas planētas, bet tas taču nenozīmē, ka šīs lietas neeksistē.
Kādi bija plusi?
  • Viegli lasāms darbs;
  • Autore labi parāda katra tēla mīnusus un plusus;
  • Viņi beidzot ielaužas citās mājās;
  • Iegruvums, kur Čārlijs iet bojā.
 
Es patiešām nespēju iedomāties, par ko būs ceturtā grāmata, tāpēc, ņemot vērā visus plusus un mīnusus, atzīme ir šāda:
 
7/10



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru