Kad ieraudzīju grāmatu, biju izbijusies - tā tik tiešām bija milzīga!
"The Bone Season" ir stāsts par nākotnes Londonu, ko kontrolē valdība, saukta par Scion. Peidža Mahoneja ir deviņpadsmit gadus veca meitene, kas strādā kriminālā pagrīdes organizācijā. Tomēr, kad meitene tiek nolaupīta, viņas dzīve mainās līdz nepazīšanai...
Ideja, protams, likās ļoti interesanta, bet tik un tā šaubījos. Nu, tad Sintija piespieda mani paņemt šo darbu no RCB un sākt lasīt. Un aptuveni mēnesi pēc tam - septembrī - to arī izdarīju. Teikšu tā - biju mazliet vīlusies un prātā bija vēl citu emociju kokteilis, bet par to lasi tālāk!
Kaut arī šī grāmata ir liela un bieza, man par to nav daudz, ko teikt. Sākšu ar to, kas man nepatika.
- Valoda. Jā, es saprotu, ka vēl ļoti, ļoti daudz ko nezinu angļu valodā, bet šī bija viena no retajām grāmatām, kurā es tiešām daudz ko nesapratu. Esmu lasījusi darbus par daudz smagākām tēmām (tas pats Otrais Pasaules karš), bet tajos valoda bijusi plūstošāka un ātrāk lasāma (piemēram, tas pats "The Book Thief").
- Grūti pieķerties tēliem. Nesaku, ka autore izveidojusi sliktus tēlus, nē! Tēli bija interesanti, bet es nespēju tiem pieķerties jau pirmajās nodaļās. Man vajadzēja gandrīz visas 450 lapaspuses, lai Peidžā atrastu kaut ko no manis pašas.
- Pārdabiskās būtnes. Šis nav gluži tas, ko vēlos teikt. Man patika, ka bija pārdabiskās būtnes, turklāt viņi nebija nekādi vampīri, vilkači un vēl nez kas, bet gan kaut kas oriģināls, tāpēc par to pluss, bet, BET. Es īsti nespēju izprast, kas ir daļa un viņiem un ko viņi "ēd". Un pat tabula grāmatas sākumā man īpaši nepalīdzēja ;/
- Apmulsums. Jā, ļoti bieži sēdēju apmulsusi un domādama: "Paga, ko? Kas tikko notika?", jo vienā brīdī galvenā varone Peidža atrodas Londonas metro un galina nost sargus (vai kas tie bija), bet jau pēc kāda brīža viņa guļ tornī (???) ar vēl daudziem līdzīgiem cilvēkiem.
Jūs varbūt tagad domājat, ka šie mīnusi ir pavisam bezjēdzīgi, jo tā ir tikai mana problēma, ja es nesapratu kaut ko, TOMĒR kautram autoram ir jāieinteresē lasītājs, un, ja es pusi grāmatas nesaprotu, kas notiek vai kādas ir katra pārdabiskā cilvēka spējas, tā ir daļēji arī autora problēma.
TAČU. Neskatoties uz šiem mīnusiem, bija arī lietas, kas man ļoti patika:
- Paliek interesantāk. Tā kā ar katru nodaļu palika arvien labāk un labāk, grāmatas beigās man stāsts pat ļoti iepatikās.
- Vardens. O jā, badass character, kurš beigās izrādās čabulītis un VĒL ir iemīlējies Peidžā. Diemžēl arī to es sapratu tikai uz pirmās daļas beigām, jo, kad Vardens parādījās, man likās: "Nuja, tieši šim ļaunītim ir jāizvēlas savā grupā vienīgi Peidža, tā jau ir klišeju klišeja". Ar katru nodaļu manas domas mainījās un arī pats tēls mainījās, par ko autorei liels pluss! Katru ainu, kur Vardens sarunājās ar Peidžu, izbaudīju līdz sirds dziļumiem!
Šis ir autores debijas romāns, un domāju, ka turpināšu lasīt šo sēriju. Mans (ļoti subjektīvais) vērtējums ir šāds:
7/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru