ceturtdiena, 2019. gada 7. marts

BEARTOWN by Fredrik Backman

Ar Fredrika Bakmana grāmatām iepazinos jau apmēram pirms gada, kad izlēmu noklausīties "Vīrs, vārdā Ūve", tālāk ķēros klāt "Omce sūta sveicienus un atvainojas", un tagad izlēmu noklausīties arī "Beartown", jo iepriekšējās grāmatas man bija ļoti patikušas, tā nu ķēros tai klāt.

Šis ir stāsts par mazu pilsētiņu meža vidū ar nosaukumu Bjornstad jeb Beartown. Cilvēkiem šķiet, ka šai pilsētai nav nākotnes, un varbūt tā arī ir. Tomēr ir cilvēki, kas tic, ka rītdiena būs labāka par šodienu, un iemesls ir hokejs. Junioru hokeja komanda gatavojas piedalīties valsts līgā, kur viņiem ir visas iespējas uzvarēt, un pēkšņi pilsētas nākotne guļ uz jauniešu pleciem... tomēr tad notiek kas negaidīts, kas maina pilsētas dzīvi. 



Tagad, kad esmu izlasījusi jau 3 Fredrika Bakmana grāmatas, esmu droša, ka viņa grāmatas ir labāk klaustīties kā audiogrāmatas (nu vai vismaz man tā ir), un arī šī gramata man ļoti patika, lai gan nezinu, vai vēlos lasīt turpinājumu. "Vīrs, vārdā Ūve" joprojām ir mana mīļākā šī autora grāmata, un man šķiet, ka "Beartown" varēja būt arī kā viena grāmata nevis kā sērija. 

Man ļoti patika, ka šajā grāmatā tik liela nozīme bija hokejam, turklāt burtiski visa pilsēta runāja tikai par to, īpaši tagad, dažus soļus no valsts līgas. Iespējams, tāpēc, ka tā tiešām ir maza pilsēta, iespējams, visi zviedri ir traki ar hokeju. Tomēr man ļoti patika šis aspekts, un, manuprāt, autors labi attēloja, ka dažu jauniešu spītību jau no bērnības un vēlmi izsisties kaut kur augstāk. 

Tomēr tad pēc hokeja spēles ballītē viens no galvenajiem varoņiem izvaro meiteni, un tas laikam arī bija pats galvenais šajā grāmatā, jo citādi nekas baigi nenotika. Un, lai gan ir nācies lasīt vairākas ar izvarošanu saistītas grāmatas, tas bija ļoti sen un, jā, tā jau ir diezgan novalkāta tēma, tomēr, tā kā tā ir super maza pilsētiņa un tas varēja sabojāt puiša karjeru, es pievēru uz to acis. Un, godīgi sakot, es pat nebiju gaidījusi kaut ko tādu, jo Kevins man likās diezgan jauks puisis. Un beigās es biju ļoti dusmīga, ka tika sabojāta meitenes dzīve, ka visi padarīja nabaga puisi par cietušo un uzskatīja meiteni par mauku, lai gan vajadzētu būt otrādi. Un, jā, jā, es zinu, ka mūsdienās tā bieži notiek - meitene pati bija to gribējusi, nebija pietiekami spītējusies pretī (kas ir smieklīgi, ņemot vērā, ka vīrietis ir 2x smagāks un spēcīgāks). Man tiešām bija viņas žēl. 

Vienīgi es īsti nesapratu, kas notika beigās... Ja esat lasījuši šo grāmatu, varat uzrakstīt, kā jūs sapratāt beigas, jo man tās likās mazliet jocīgas. I was confused. 

Bet kopumā tā ir intersanta grāmata, un diezgan reālistiska, par ko arī liels pluss. 





7/10





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru