Ar nožēlu jāatzīst, ka šī ir grāmata, kas bija manā TBR kaudzītē visilgāk - vairāk nekā 2 gadus, un es nesaprotu, kāpēc līdz šim nebiju to izlasījusi, ņemot vērā, ka citu šīs autores grāmatu - "Zoya" izlasīju jau 2016. gadā un ļoti iemīlēju. Bet nu beidzot pieķēros arī "A Perfect Life", un arī tā man ļoti patika!
Šis ir stāsts par pasaules slaveno televīzijas ziņu vadītāju Bleizu Makkartiju, kuras dzīve liekas perfekta, tomēr daudzus gadus Bleiza ir slēpusi savas privātās dzīves detaļas, kas ir tālu no perfektām. Bleizas meita Salima ir akla un, kad viņas skola tiek aizvērta, Salimai jāatgriežas pie mātes uz Ņujorku, un līdzi viņai dodas arī viņas jaunais palīgs Saimons. Bleizas dzīve apgriežas ar kājām gaisā un atpakaļceļa vairs nav...
Jāsaka, ka esmu viens no tiem lasītājiem, kurš spriež par grāmatu pēc tās vāka, un man visu laiku likās, ka Salima ir gadus 8-9 veca meitene, bet tad izrādījās, ka viņai ir 19... Tas, protams, nav nekas slikts, vienkārši es to nebiju gaidījusi un mazliet par to noskumu, jo man likās, ka tas būs stāsts lielākoties par mātes un meitas attiecībām, un tā nebija.
Nē, protams, viens no stāsta aspektiem bija mātes un meitas attiecības, bet man šķiet, ka vairāk šeit bija Bleizas un Saimona attiecības un pašas Bleizas pārdzīvojumi, un es būtu gribējusi redzēt vairāk arī Salimas pārdzīvojumus, jo, būsim godīgi, viņas dzīve namaz nav vienkārša.
Lai arī grāmata man tiešām ļoti patika, bija dažas lietas, par kurām biju diezgan aizkaitināta. Pirmkārt, diezgan ilgi nevarēju "ielasīties", tas man aizņēma vairākas dienas un visma 100 lappuses, bet laikam ar Danielas Stīlas grāmatām tā ir - no sakuma ir grūti, bet tad tevi iesūc kā putekļsūcējs. Otrkārt, mani ļoti kaitināja, ka Salima no sākuma bija ļoti bezpalīdzīga. Viņa dzīvoja kopā ar savu palīdzi Ebiju, un Ebija rūpējās par Salimu tā, it kā viņa būtu mazs bērns. Jā, es saprotu, ka viņa ir palikusi akla (8 gadu vecumā no slimības), bet viņai ir 19!! Viņai taču būtu vajadzējis kaut ko iemācīties 11 gadu laikā... Grāmatā pat bija minēts tas, ka Ebija lika viņai uz zobu birstes pastu (un dažreiz pat tīrīja viņai zobus) un ka Salima pat nevarēja pati apģērbties. Man radās jautājums - kā tad viņa mācījās koledžā? Par laimi, viss mainījās, kad par viņas jauno palīgu kļuva Saimons, kurš, par laimi, iemācīja Salimai pat gatavot ēst, par ko es biju ļoti priecīga.
Kā jau teicu, lielu šīs grāmatas daļu aizņēma Bleizas un Saimona attiecības un mūžīgā problēma ar vecuma starpību. Nezinu, vai esmu lasījusi kādu grāmatu, kur varoņiem ir tik liela vecuma starpība (turklāt Bleiza ir vecāka), bet man patika, kā viss atrisinājās.
Un tad uz grāmatas beigām notika viens pavērsiens, kurš varēja visu sabojāt, bet, par laimi, Bleiza pieņēma pareizo lēmumu, un mans vērtējums no tā nemainījās (ja viņa būtu pieņēmusi citu lēmumu, es būtu ārkārtīgi dusmīga un noteikti liktu zemāku vērtējumu).
Kopumā man grāmata patika, tā bija emocionāla un ar dažādiem pagātnes pinekļiem, un es noteikti lasīšu vēl vairāk Danielas Stīlas grāmatas!
9/10
Šo komentāru ir noņēmis emuāra administrators.
AtbildētDzēst