Es laikam esmu vislēnākā recenziju rakstītāja blogerusfērā, jo, lai gan Rensoma Rigsa "Hollow City" lasīju augustā, tikai tagad sākt tapt šis raksts. Un par to esmu gaužām dusmīga, jo janvārī diemžēl neko gluži daudz neatceros, izņemot to, cik ļoti es mīļēju sērijas 2. daļu un ka katru vakaru nevarēju nolikt grāmatu malā. Vajadzēs mazliet atsvaidzināt atmiņu, pirms ķeršos klāt savām pārdomām.
"Hollow City" sākas pilnīgi tajā pašā vietā, kur pirmā grāmata beidzās. Visi bērni bēg no salas, vēloties doties uz Londonu, lai spētu izglābt mis Peregrīni, kas iepriekšējās daļas beigās smagi cieta briesmoņu uzbrukumā. Nezinot, kā un kur doties, bērni pamazām atrod jaunas laika cilpas, kurā gaida brīnumaini dzīvnieki un jauni varoņi, kas pamazām palīdz Džeikobam un pārējiem ceļā. Tomēr laiks rit, un nav zināms, vai viņi paspēs nokļūt Londonā, lai spētu mis Peregrīni pārvērst atpakaļ par cilvēku.
Nezinu, kā tas sanāca, bet man un Katei vērtējumi par šo grāmatu krasi atšķīrās. Manās acīs otrā daļa bija daudz, daudz labāka par pirmo, un es šo stāstu izbaudīju krietni vairāk nekā pašā sākumā, savukārt Katei tas bija tieši pretēji.
"Hollow City" bija ātrāka lasāmviela un visa grāmata bija izraibināti ar jauniem notikumiem, kas bieži vien lika palikt ar muti vaļā.
Kāpēc šī grāmata bija labāka par pirmo?
- Pirmkārt un galvenokārt, šķiet, autors bija dzirdējis manas lūgšanas un žēlabas par to, ka es, kā to var redzēt pirmajā recenzijā, trīs ceturtdaļas laika jaucu visus varoņus vienā lielā putrā. Viņu bija tik daudz, ka visu laiku man vajadzēja sēdēt un domāt, kuram ir kuras spējas, bet tad, iegūstot īpašumā "Hollow City", es sajūsmas dēļ sāku lēkāt apkārt. Kādēļ? (Skatīt attēlu) Jā! Beidzot pilnīgi viss bija vietā! Gan tas, kā katru sauca, gan, ko katrs dara, gan bildītes, kas parāda, kā katram vajadzētu izskatīties! Tas jau bija pirmais pozitīvais iespaids par šo grāmatu.
- Atrašanās vieta. Tā noteikti nav vienmēr, bet šajā gadījumā tas, ka visu laiku mainījās darbības vieta un varoņi atradās nepārtrauktā kustībā, bija milzīgs pluss. Pirmajā daļa viss norisinājās uz vienas salas, kur pamazām tika atvīti noslēpumi, tad "Hollow City" ir pilnīgi pretēji, jo viss tika atklāts, dodoties uz Londonu. Te viņi bija vienā cilpā, te otrā, te vilcienā, te kādā būdiņā, te Londonā; viss mainījās, tāpēc arī nepārtraukti man bija jauni un jauni jautājumi: "Kas būs tālāk? Kur viņi dosies? Ko man gaidīt?"
- Pasakas. Man likās ārkārtīgi interesanti, ka pasakām, ko minēja brīnumbērni, bija milzīga loma grāmatā. Un ne tikai - tas bija kā pamats tam, ko visi atklāja darba laikā un kā nokļuva cilpās un atklāja ko jaunu par spējām un cilvēkiem sev apkārt.
- Jauni varoņi. Protams, kā gan bez tā. Jaunie varoņi šoreiz nepavisam nelikās lieki, turklāt katra personība bija ārkārtīgi interesanta un oriģināla. Un šajā gadījumā lasīšanas laikā es pat atminējos katra vārdu!
Kā jau minēju - lasīju augustā, rakstu janvārī -, tāpēc man no prāta ir izkritis daudz kas. Tomēr vienu zinu pavisam skaidri - es mīlu šo sēriju, un it īpaši šo daļu, tāpēc lieku arī šādu atzīmi:
9/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru