Labdien, mani sauc Sintija un es esmu apsēsta ar Persija Džeksona sēriju. Paldies.
Bet, jā, esmu pavisam godīga - iepriekšējā reizē, kad skatījos, manā goodreads lapā visas līdz šim izlasītās Riordana grāmatas ir novērtētas ar neapšaubāmām 5 zvaigznītēm, pievienotas favorītu plauktiņā un pie "lasīšu" sadaļas ir pievienotas nākamās daļas, "Heroes of Olympus" sērija, grāmata, kurā aprakstīti visi monstri, varoņi, dievi un tā tālāk, un es neiedomājāmi "šipoju" Persiju un Anabetu.
Kādu dienu vajadzētu izveidot anonīmo lasītāju biedrību (aka no grāmatām atkarīgo).
"The Titan's Curse" ir "Persija Džeksona un olimpiešu" 3. daļā, kas šoreiz, atšķirībā no iepriekšējām daļām, norisinās ziemā nevis vasarā. Persijs, Anabeta, Tālija un Grovers ir atraduši jaunus pusdievus, tomēr pavisam mierīgu mēģinājumu brālim Niko un māsai Bjankai paziņot jaunumus, iztraucē mantikora uzbrukums. Ierodas Mednieces (Artemīdas grupējums), Anabeta nokrīt no klints un nav ne jausmas, vai viņa vispār ir izdzīvojusi kritienu. Un tad vēl orākla pareģojums, ka ne visi no nākamā uzdevuma atgriezīsies...
Es tiešām nezinu, ko lai daudz stāstu par šīs daļas plusiem vai mīnusiem, jo šobrīd es spēju redzēt tikai pozitīvo (izņemot, ka Anabetas šajā daļā faktiski nebija, tas mani manāmi apbēdināja).
Man ļoti patika, ka parādījās daudzi jauni varoņi un mēs tikām iepazīstināti ar pavisam citu pusdievu pusi - šajā gadījumā Mednieku ierašanās dēļ. Kad tas notika, es tikai sēdēju krēslā un domāju:
Mednieces? Mednieces, kas iepriekš bija pusdievi?
Artemīda? Ko? Kas? Ko viņi tur dara?
Kam tagad jānotiek? Kāpēc viņas ir tik ļaunas?
Un tad vēl fakts, ka Bjanka no zila gaisa pasaka:
"Labi, es zinu, ka mēs esam māsa un brālis un ka mums nav citas ģimenes,
UN ka es esmu vienīgā radiniece, kas ar tevi turējās kopā,
kad nebija neviena cita, bet piedod,
Niko, es vēlos kļūt par badass mednieci
un ienīst visus zēnus."
(Šis gan ir spoileris, bet to tāpat izlasīsi pirmajās 2 nodaļās, tāpēc - vari skatīties!)
Oh wow, jā, es zinu, ka teicu - man nav nekā slikta, ko teikt par šo daļu... Līdz atcerējos par Bjanku. Atvainojos, Rik Riordan, bet es NECIEŠU Bjanku ne acu galā! Viņas lēmumi bija tik muļķīgi un bezatbildīgi, ka reizēm vēlējos iekļūt grāmatā un iepļaukāt viņu no visas sirds! :)
Bjankas, viņasprāt, loģiskie lēmumi.
Lomās:
Bjanka,
viņas loģika,
domas, ka viss, ko viņa dara, ir pareizi,
arī Niko.
***
Bjanka:
Kas tu esi?
Persijs:
Mēs esam pusdievi... Un tu arī esi.
Bjanka:
Tu esi ķerts. Ej prom. Es labāk parūpēšos
par savu mazo brālīti un tevi ir jāliek ķerto namā.
*pēc divām minūtēm*
Bjanka:
Es vēlos būt medniece. Atā, Niko!
***
Tālija/Persijs/kāds cits gudrs varonis
(nevaru atminēties, kurš to teica):
Atcerieties, šeit nedrīkst neko ņemt! Saprotiet? Neko!
Citādi mums sekos milzīgs metāla-gigants-kurš-var-mūs-samīcīt-uz-vietas!
*Bjanka paņem figūriņu Niko kolekcijai*
Par laimi, viņa šeit tika samīcīta. :))
***
Niko:
Persij, tu mani pievīli, es tevi ienīstu,
jo tevis dēļ mana māsa gāja bojā!
*ieskrien mežā*
THE END
***
Bet, ja nopietni - es tagad ļoti pārpīlēti attēloju pavisam sīku problēmu, jo patiesībā šī grāmata ir tikpat perfekta kā pirmās divas. Labi - bija kaut kāda idiote, kas nespēj pakustināt pelēkās šūnas, labi, bija arī viņas stulbais brālis, bet tā - gan uzdevums, gan pavērsieni, gan varoņi man lika sēdēt uz krēsla malas 90% gadījumu.
Kas man patika?
- Uzdevums. Šis uzdevums bija gaužām interesants un atmiņās paliekošs, jo šajā gadījumā Orākuls izteica skaidrus norādījumus, kas būs un kas ne. Tāpēc katru reizi, kad biju pārliecināta, ka Persijs vai Tālija, vai kāds no varoņiem varētu iet bojā, es tikai domāju "Lūdzu, lūdzu, lūdzu, tiec prom, lūdzu, es nevēlos tevi zaudēt!"
- Reičela Elizabete Dēra. Tajā brīdī, kad parādījās Reičela kā pavisam parasts cilvēks, kam it kā Persijs vienkārši pasteidzās garām, es zināju, ka tur ir jābūt kaut kam, ko pagaidām mēs vēl nezinām! Viņa ir fantastisks tēls, ko nevar neaizmirst, pat ja Riks Riordans parāda Reičelu kā mirstīgo meiteni, kas tā vai citādāk izglābj Persija dzīvību;
- Anabetas pieminēšana. Diezgan bieži šajā grāmatā Persijs domāja par Anabetu, prātojot tādas frāzes kā: "Viņai šī vieta patiktu, pavisam noteikti, arhitektūra un tā, un man viņas pietrūkst, Anabeta zinātu, ko darīt." Es esmu sajūsmā par jebkuru vietu, kur Persija nodomā "Anabeta ir tā un šitā", jo esmu lielākā Percabeth šipotāja Latvijā!
Tātad ņemot vērā visus minētos punktus un to, ka esmu superfane šai sērijai, vērtējums ir šāds:
9/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru