Domāju, ka ikviens ir dzirdējis par seriālu ar nosaukumu "Pretty Little Liars", jeb kā ir latviski - "Mazās, jaukās meles". Kad beidzot šogad izlēmu skatīties šo seriālu (labi, labi, man piespieda divi iemesli: a) Sintija, b) jūnija sākumā iznāca 5.sezona, līdz ar to arī vajadzeja "noķert" publiku.). Un, kad ieguvu iespēju lasīt e-formāta grāmatas, iedomājos:"Kāpēc neizlasīt? Galu galā decembrī izdos jau 16. šīs sērijas grāmatu!". Tā nu, nespēdama turēties pretī vilinājumam un "izskriet cauri seriālam" lasāmā veidā, pirms vairākām nedēļām izlasīju pirmo grāmatu.
Šis ir stāsts par piecām draudzenēm - Alisonu, Hannu, Spenseri, Emīliju un Āriju. Meitenes sadraudzējušās tieši Alisonas dēļ, taču, kad pirms vairākiem gadiem Alisona pazuda bez vēsts, draudzība pajuka. Tagad, kad meitenes ir kaut mazliet atguvušās pēc abākās draudzenes zaudējuma, viņas sāk saņemt anonīmas īsziņas un vēstules e-pastā. Vai A ir Alisona? Bet Alisoni taču atrod mirušu! Kurš tad ir noslēpumainais A?!
Diemžēl, izlasot pirmo sērijas grāmatu, sapratu, ka neuzzināšu, kas ir "A" ātrāk kā pēc gadiem desmit, jo šajā daļā viss norisinājās tik ļoti lēni, ka līdz seriāla notikumiem šeit nonāks tikai kādā 5.grāmatā.
Zinu, ka visu laiku vēlos salīdzināt grāmatu ar ekranizāciju, bet ko darīt?! Šeit bija tik daudz atšķirīgu sīkumu (Emīlijai ir māsas un brālis, Ezra ir blonds) un notikumu ar katru meiteni atsevišķi, ka pat nezinu, vai man tas patika, vai - ne.
No vienas puses - bija ļoti, ļoti interesanti vairāk uzzināt par katru meiteni. Piemēram, par Ārijas dzīvi Īslandē, par Emīlijas peldētājas gaitām, par Hannas kļūšanu par tādu skaistuli un draudzeni ar Monu, par Spenseres attiecībām ģimenē (kaut par pēdējo seriālā ir tiešām daudz informācijas un ainu.)
Taču no otras puses šie atšķirīgie sīkumi likās mazliet dīvaini. Zinu, zinu: ja sākumā būtu lasījusi grāmatu, tad seriāla režisoram teiktu apmēram tā: "What the hell, kāpēc tu neatradi Ezram piemērotu, BLONDU aktieri?! Un kāpēc tu meitenes savedi kopā jau pirmajā sērijā?!".
Turklāt dažreiz sāka kaitināt meiteņu uzvedība un domas par Alisonu.
"Ak, Alisona taču bija tik uzticama!"
"Es Alisonai atklāju savu noslēpumu! Neviens to nedrīkst uzzināt!"
"Es biju Alisonai blakus Dženas negadījuma naktī!"
Vai nu viņas tiešām ir tādas muļķes, vai arī patiešām nesaprata, ka ir tikai Alisonas SE-ŠI-NIE-KI. Atlika tai blondīnei pasmaidīt un meitenes piekrita uz jebko! Patiešām - KĀ viņas varēja neredzēt Aisonas uzvedību?!
Skaidra lieta, ka, pienākot ziņām no A, visas domāja, ka tā ir Alisona un ka gan jau viss būs kārtībā, jo "Alisona taču ir bijusi mūsu labākā draudzene."
Skaidra lieta, ka, pienākot ziņām no A, visas domāja, ka tā ir Alisona un ka gan jau viss būs kārtībā, jo "Alisona taču ir bijusi mūsu labākā draudzene."
Bet, protams, ka nekas nebija labi. Radās arvien jauni aizdomās turamie, un meitenes kļuva par paranoiķēm, pārvēršot par tādu arī mani. Tobijs? Melisa? Endrjū?! Ha! Ja viņas domā, ka kāds ir "A", tas par 90% nozīmē, ka šis cilvēks nav anonīmais ziņu sūtītājs.:D Kaut gan es nebrīnīšos, ja A būs Alisona. Te nedrīkst brīnīties ne par ko.
Vēl jāpiemin, ka grāmatā bija patiešām daudz tēlu. Ja seriālā parādījās arvien jauni tēli, tad šeit to biju vēl vairāk un, ja jau iepriekš nebūtu sagatavojusies, lasot grāmatu justos ļoti apmulsusi.
Man jāsaka paldies autorei, jo pirms šīs grāmatas izlasīšanas, es nezināju, ka arī meitenēm ir Ādamābols. Jā, biju stulba un domāju, ka tāds ir tikai puišiem. Well, the more you know.
Kopumā šī grāmata tiešām bija kā tāds ievads, un meitenes atkal sāka runāt tikai pēdējā nodaļā, Alisonas bērēs. Tieši tāpēc vērtējums ir šāds:
6/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru