Šī ir viena no tām grāmatām, kas bija manā to read plauktiņā jau kādus 6-7 gadus un man pat likās, ka nekad tā arī neizlasīšu šo grāmatu, tomēr tad atradu audio versiju un izlēmu beidzot noklausīties. Tā kā iepriekš esmu jau lasījusi šīs autores grāmatu, sākot lasīt šo grāmatu, negaidīju neko spožu, un tā arī bija.
Šis ir stāsts par Leniju, kuras māsa pēkšņi nomirst skolas teātra izrādes vidū, un Lenijas dzīve mainās līdz nepazīšanai. Cīnoties ar emocijām, pēkšņi Lenija ir mīlas trijstūra vidū un cenšoties iemācīties dzīvot bez savas lielās māsas...
Labi, ar ko lai sāku? Pirmkārt, es saprotu, ka katrs cilvēks tiek pāri tuvinieka nāvei dažādos veidos un nav viena "pareiza" veida, kā to izdarīt, tomēr Lenijas uzvedība bija pavisam nesaprotama. Pēkšņi viņa skūpstās ar savas mirušās māsas puisi un tajā pašā laikā iepazīstas ar jauniņo un sāk attiecības ar viņu. Un tajā pašā laikā, kad viņas pašas puisis visu uzzina, Lenija skrien apkārt un raud par to, ka viņš nespēj viņai piedod. Es nemaz nerunāju par to, ka Lenijas rīcība izskatās kā māsas nodevība.
Iespējams, es to, kas notiek grāmatā, tā uztveru, jo esmu izlasījusi ļoti daudz labu jauniešu grāmatu un šī grāmata ir izdota 2010. gadā, un kopš tā laika jauniešu literatūras kvalitāte ir zināmi uzlabojusies, turklāt šī ir autores pirmā grāmata, tomēr man ir grūti spriest, vai kāda meitene, nonākusi tādā situācijā reālajā dzīvē, uzvestos kā Lenija. Es šaubos.
Tomēr, protams, bija arī daudz pozitīvu momentu, piemēram, man ļoti patika viņas mammas līnija. Meitenes uzauga ar vecmammu un onkuli, un neatceras savu īsto mammu, kura ir kaut kur pazudusi, un bija intereaanti vērot viņu ģimenes džīvi un to, cik Lenijai pietrūkst mammas, lai gan viņa nekad tā īsti nav pazinusi savu māti.
Kopumā šī bija interesanta grāmata, kuru var izlasīt ļoti ātri, tomēr negaidiet nekādu lielo kvalitāti.
6/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru