Šī ir viena no tām grāmatām, kuru vēlējos izlasīt jau kopš brīža, kad tā tika publicēta pagājušajā gadā. Jau biju lasījusi šīs autores duoloģiju "Prisoner of Night and Fog" un tā man tik ļoti patika, ka gribēju izlasīt arī citas šīs autores grāmatas, turklāt šī darba ideja man likās lieliska, tāpēc biju ļoti priecīga, kad varēju izlasīt šo grāmatu.Šis ir stāsts par divām meitenēm - Oksanu un Valentīnu -, kuras dzīvo Padomju Ukrainā. Viņu stāsts sākas 1986. gada 26. aprīlī, dienā, kad notika lielākā atomelektrostacijas katastrofa cilvēces vēsturē, dirnā, kad Černobiļas AES 4. reaktorā notika avārija un sprādziens. Klasesbiedrenes, kas iepriekš bijušas pretinieces, nonāk situācijā, kad viņām jādodas dzīvot pie vienas no meiteņu vecmāmiņas Ļeņingradā (Sanktpēterburgā). Šis ir stāsts par ģimeni, draudzību un mīlestību.
Ņemot vērā, ka dzīvojam pēcpadomju valstī, jau no bērnības biju dzirdējusi daudz stāstus par Černobiļas katastrofu, par to mācījāmies arī skolā, skatījāmies dažādas dokumentālās filmas, un man vienmēr gribējās zināt kaut ko vairāk par šo laiku, tāpēc biju skatījusies arī dažādas intervijas youtube ar izdzīvojušajiem un arī ar tā sauktajiem likvidatoriem, tāpēc, kad uzzināju par šo grāmatu, biju ļoti ieintriģēta. Nekad iepriekš neesmu lasījusi grāmatu, kurā notikumi norisinās Černobiļas katastrojas laikā, un man gribējās redzēt, kā tad to aprakstīs amerikāņu autore. Es vēl neesmu redzējusi HBO seriālu "Černobiļa", jo man ir mazliet bail, ka tur viss ir nepareizi, tomēr, izlasot šo grāmatu, man radās vēlme noskatīties arī seriālu.
Jau no pašām pirmajām lapām sapratu, ka autore ir meklējusi ļoti daudz informācijas par šiem notikumiem, turklāt grāmatas beigās ir arī minēts, ka viņas draudzene ir meitene, kas kādreiz dzīvojusi Pripjatā, pilsētā pavisam netālu no AES. Turklāt arī vēlāk, kad grāmatas pavērsieni aizveda mūsu divas galvenās varones uz Sanktpēterburgu, es nespēju nesmaidīt, jo autore ļoti labi aprakstīja arī šo pilsētu. Un tagad man vēl vairāk gribas atgriezties Sanktpēterburgā.
Man ļoti patika arī galvenās varones. Valentīna ir ebreju izcelsmes meitene, kuras tētis strādāja Černobiļas stacijā un liktenīgajā naktī atradās darbavietā, līdz ar to mēs redzam, kā viņas tēvu cenšas izglābt un pat aizved uz Maskavu, mēs redzam mīlošu ģimeni un to, kā Padomju laikā izturējās pret ebrejiem. Un turpat ir Valentīnas klasesbiedrene Oksana, kuras tēvs arī strādā AES un naktī atrodas darbā. Viņas tēvs visu dzīvi ir ienīdis ebrejus un barojis meiteni ar meliem, un grāmatas gaitā meitene saprot, ka tie ir bijuši meli. Oksana ir daudz cietusi no savas ģimenes un ienīdusi Valentīnu, tomēr notikumi ievirzās tā, ka abas meitenes sadraudzējas un kļūst tik tuvas kā māsas. Man ļoti patika viņu draudzība un tas, kā Valentīna ar vecmmamu palīdzēja Oksanai saprast, kas ir īsta, mīloša ģimene.
Jā, bija brīži, kas likās mazliet neticami, tomēr tā ir fikcija, un es tiešām nebiju vīlusies šajā grāmatā. Tā bija lieliska.
9/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru