Šis ir stāsts par Abigeilu, kura ir neglābjami iemīlējusies savā labākajā draugā Kūperā, taču viņš uzskata meiteni tikai par draudzeni.Vasarā, kad divi citi viņu draugi aizbrauc uz ārvalstīm, Abigeila un Kūpers pavada arvien vairāk laika kopā. Abigeila ir māksliniece, kura strādā muzejā un cer, ka muzeja direktors pieņems viņas gleznas ikgadējai izstādei, lai gan Abigeilai vēl nav 18 gadu un direktors skaidri pateicis, ka meitenes gleznas vēl nav pietiekami labas, tāpēc meitene izlemj izveidot sarakstu ar uzdevumiem, kas palīdzētu viņai kļūt labākai māksliniecei, un drīz vien arī Kūpers iesaistās šajos uzdevumos...
Kā jau visas Keisijas Vestas grāmatas, arī šī bija viegli un ātri lasāma un baudāma. Bija interesanti lasīt grāmatu par mākslinieci, kura no visas sirds vēlas, lai viņas gleznas tiktu izstādītas muzeja izstādē, un arī Abigeilas ģimenes dzīve bija diezgan oriģināla - viņa dzīvo ar mammu, kurai ir bail pamest māju, un vectēvu, jo viņas tēvs ir armijā ārvalstīs un ar tēvu meitene sazinās tikai elektroniski.
Man ļoti patika Abigeilas un Kūpera attiecības, lai gan neesmu liela "friends to lovers" fane, jo bieži liekas, ka tas ir kaut kā izmocīti, taču šajā grāmatā viss notika pamazām un harmoniski.
Ja godīgi, šī nav mana mīļākā Keisijas Vestas grāmata un es gaidīju kaut ko vairāk, tomēr kopumā tas ir diezgan baudāms darbs, kuru ir vērts izlasīt, ja gribas kādu vieglu lasāmvielu atpūtai.
7/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru