Vai šis vāks nav burvīgs? Atzīšos, tas ir viens no iemesliem, kāpēc vispār gribēju šo grāmatu izlasīt. Jau iepriekš esmu lasījusi citu šīs autores darbu ("My Heart and Other Black Holes") un, lai arī šī grāmata ir middle-grade, izlēmu to izlasīt, un pat vairākas dienas vēlāk visu laiku par to domāju.
Šis ir stāsts par meiteni vārdā Džūda. Viņa kopā ar ģimeni dzīvo Sīrijā, līdz pienāk diena, kad viņas vecāki izlemj, ka Džūdai ar mammu jāpārceļas pie onkuļa, kurš dzīvo Amerikā. Džūdai jāpamet mājas, jāpamet draugi, jāpamet vecākais brālis, kurš iesaistās revolucionāru darbībā. Amerikā Džūdai jāsāk jauna dzīve, jāpierāda pat savai māsīcai, ka viņa ir labs cilvēks, jāemācās dzīvot ar zīmogu "Tuvējā austrumniece", ko viņa nekad iepriekš nav zinājusi...
Šī grāmata ir rakstīta dzejas formā, un sākumā man tas likās dīvaini, es pat nevarēju saprast, vai man ir pilna grāmatas versija (jo dabūju e-grāmatas formātā), bet drīz vien pieradu pie šī dzejas stila un man pat ļoti patika, ļoti ātri lasījās uz priekšu un beigās liekas, ka tieši šāds stils šai grāmatai ir ļoti piemērots.
Šo grāmatu izlasīju mazāk nekā 24 stundu laikā, tā patiešām ļoti ātri ritēja uz priekšu, un notikumi arī bija ļoti interesanti, bija interesanti vērot, kā Džūda iejūtas jaunajās mājās, kā iemācās dzīvot Amerikā un kā pret viņu izturas apkārtējie, patika arī tas, ka beigu beigās Džūda sadraudzējās ar amerikāņu zēnu un ka arī viņas māsīca beidzot izturējās normāli. Vēl man patika tas skolas mūzikla aspekts, likās ļoti iederīgi, ka Džūda kaut ko sasniedza un varēja labāk iejusties skolā.
Manuprāt, šī grāmata ļoti labi parāda ne tikai amerikāņu, bet rietumnieku kopumā attieksmi pret tādiem cilvēkiem kā Džūda un viņas mamma - mūsu kultūrā tādus cilvēkus pieņemts uzskatīt par bīstamiem, par teroristiem, lai gan patiesībā lielākā daļa no viņiem neko sliktu nav izdarījuši un vienkārši grib dzīvot mierīgā zemē, kur nevalda karš. Šī grāmata liek daudz par ko aizdomāties.
Kopumā man tā ļoti, ļoti patika, un es noteikti to iesaku izlasīt visiem. Šī grāmata ne tikai liek aizdomāties un skumt par ikdienas realitāti, bet tā padara arī priecīgu un sasilda sirdi, ka Džūdai parādījās draugi un viņas dzīve kļuva gaišāka.
9/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru