Jau ļoti sen skatījos uz šo grāmatu, bet ilgi domāju, vai tomēr vēlos to lasīt, ņemot vērā, ka tas ir darbs par tēmu, par kuru es nelasu - LGBTQ+. Un tomēr es to izlasīju, cenšoties "atslēgties" no sava viedokļa par šo tēmu un vienkārši vērtēt to kā stāstu.
Stāsts ir par meiteni Amandu, kura pārceļas uz mazu pilsētiņu pie tēva, lai sāktu jaunu dzīvi. Viņa sāk mācīties pēdējā vidusskolas klasē, un viss, ko Amanda grib, ir atrast jaunus draugus un būt normāla. Amanda iepazīstas ar jauko puisi Grāntu un, lai arī kā viņa censtos turēties pretī, Amanda drīz vien iemīlas... Taču Amandai ir viens noslēpums - vecajā dzīvesvietā viņas vārds bija Endrjū...
Kā jau teicu, šī grāmata ir par tēmu, par kuru nelasu, un vispār šī ir pirmā grāmata ar trans-gender galveno varoni. Un vēl šī laikam ir viena no retajām grāmatām, kas ir tik ļoti ārpus manas komforta zonas. Tomēr, kā jau minēju, centos objektīvi novērtēt stāstu un man patika. Ja nedomā, ka galvenā varone ir transseksuāla, tad grāmata pat ir baudāma. Protams, tā ir mana personīgā problēma, jo lielākā daļa cilvēku mūsdienās atbalsta LGBTQ+ vai arī viņiem vienkārši vienalga.
Lai nu kā, man patika, ka Amanda pat ikdienišķās jauniešu situācijās nekad neaizmirsa savu noslēpumu un domāja, kā to atklāt jaunajiem draugiem, it īpaši Grāntam. Negribu spoilerot, tāpēc nestāstīšu, kā viņas noslēpums tika atklāts, bet es priecājos, ka tas notika, jo tas bija visai negadīti. Es gan īsti nezinu, cik labi autore atklāja Amandas pārdzīvojumus par šo tēmu, jo nekad neesmu ar to saskārusies, bet, cik sapratu, arī pati autore ir transseksuāla, tāpēc gan jau viņa rakstīja par to, ko pati juta.
Tāpat man ļoti patika, ka grāmatā bija 'dažādi' varoņi - ne tikai tie, kas paši pieder pie LGBTQ+ un to ar abām rokām atbalsta, bet arī homofobi (tādi kā es :D) un cilvēki, kas par to vispār nedomā. Ļoti patika, ka viena no Amandas jaunajām draudzenēm - Anna - nāca no kristiešu ģimenes, un to, kā tika parādīta viņas ģimene (brīžiem pārāk fanātiska un reliģiska), taču es noteikti saprotu, kāpēc Anna meloja vecākiem par to, ka brauc pie draudzenēm mācīties, bet pati gāja uz ballītēm. Bet no otras puses - bija brīži, kad arī pati Anna uzvedās ļoti reliģiski, un es nevarēju saprast, kāpēc tad viņa iet uz tām ballītēm, vai viņa pati neredz, ka viņai tas nav vajadzīgs?
Nezinu, vai vēl kādreiz lasīšu kādu Mereditas Russo grāmatu, tomēr, lai nu kā, šī bija interesanta lasāmviela.
8/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru