Hāleds Hoseinī "TŪKSTOŠ SAUĻU MIRDZUMS"

Pirms pāris gadiem lasīju Hāleda Hoseinī "Pūķa ķērājs", un man tā tik ļoti patika, ka izdomāju bedzot izlasīt arī šo grāmatu, ņemot vērā, ka jau ilgu laiku uz to skatījos. 

Šī ir grāmata par Marjamu. Viņai ir tikai piecpadsmit gadu, kad viņu apprecina ar Rašīdu un aizsūta viņam līdzi uz Kābulu. Gandrīz divus desmitus gadu vēlāk izveidojas Marjamas un vietējās meitenes Leilas draudzība, saistot viņas ar tik ciešām saitēm kā māti ar meitu. Kad varu pārņem tālibi, dzīve kļūst par izmisīgu cīņu ar badu, nežēlību un bailēm. Taču mīlestība spēj pamudināt cilvēkus uz pavisam negaidītu rīcību un panākt, ka viņi pārvar visbaismīgākos šķēršļus ar pārsteidzošu varonību.

Atceros, ka lasīt "Pūķa ķērāju" bija diezgan sāpīgi un pēc tam palika sajūta, ka neko citu negribas lasīt. Tad nu ar šo grāmatu bija līdzīga situācija. "Tūkstoš sauļu mkrdzums" ir skaista grāmata par ne tik skaistu tēmu, par sāpēm un ciešanām, par vīriešu pārākumu pār sievietēm, par vīriešu visatļautību un sieviešu asarām. Šis ir stāsts par draudzību un mīlestību, par vēlmi izbēgt un dzīvot brīvībā, par vardarbību ģimenē un nabadzību. 

Man ļoti patika Mirjamas tēls, tāpēc apmēram grāmatas vidū, kad sākās nodaļas no Leilas skatapunkta, nevarēju saprast, kas notiek, bet drīz vien abu šo sieviešu likteņi savijās kopā (Leilu izprecināja Mirjamas vīram Rašīdam), un viņas kļuva par labākajām draudzenēm, ne reizi vien pat melodamas, ka ir māte ar meitu. Man patika, ka liels aspekts šīs grāmatas bija tieši par sieviešu draudzību tik grūtā brīdī, īpaši pēc tam, kad varu Afganistānā pārņēma nežēlīgie tālibi. Un, godīgi sakot, viņu likumi, kas burtski paredzēja, ka sieviete ir s***, man likās pretīgi. Es zinu, ka pasaulē ir tādas vietas, kur sievietēm ir maz tiesību, īpaši 20. gadsimta beigās (un noteikti tagad arī), bet tie likumi tiešām izklausījās vājprātīgi (manī tagad runā slēptā feministe). 

Lai nu kā, man ļoti patika šī grāmata, tā ir tiešām dziļa un labi uzrakstīta, un es priecājos, ka beigu beigās Rašīds saņēma to, ko pelnīja un Leila atkal satika savu pusaudžu gadu mīlestību un varēja būt ar viņu kopā. Noteikti iesaku visiem izlasīt šo grāmatu, lai arī "Pūķa ķērājs" man tomēr patika mazliet labāk. 

8/10