Pēdējā laikā par šo grāmatu biju dzirdējusi ļoti labas atsauksmes (lasīt: TIKAI labas atsauksmes), tāpēc zināju, ka man arī jāizlasa šī grāmata, turklāt tas ir vēsturisks romāns, un kas gan var būt labāks par to?
"Nightingale" ir vēsturisks romāns, kura darbība notiek Otrā Pasaules kara laikā Francijā. Stāsts ir par divām māsām - Vianne un Izabellu. Viannes vīrs ir nonācis kara gūstekņu nometnē, un viņa dzīvo mazā pilsētiņā ar savu meitu, savukārt Izabella, dumpīga astoņpadsmit gadus veca meitene, dzīvo ar tēvu Parīzē un vēlas būt vismaz kaut kādā veidā noderīga šajā tumšajā laikā, kas apņēmis visu pasauli. Kādu dienu Izabella satiek franču partizānu Gaitonu, kurš iepazīstina Izabellu ar partizānu pasauli turpat Parīzes sirdī. Drīz vien arī Izabella kļūst viena no viņiem.
Tā kā par šo grāmatu biju dzirdējusi tikai pozitīvas atsauksmes, gaidīju no tās ļoti daudz, un pat neticēju, ka grāmata sasniegs manas ekspektācijas, tomēr - akjel! Grāmata bija vēl labāka, nekā es to gaidīju - iespējams, tāpēc, ka, kad sāku lasīt, neko daudz par to nezināju. Un nevarētu jau teikt, ka šis darbs ir kaut kas oriģināls un neaprakstāms, kaut kas tāds, ko nekad nebūtu lasījusi - tieši otrādi. Esmu lasījusi desmitiem vēsturisko romānu un arī šis ir kā "Grāmatu zagles", "Starp pelēkiem toņiem" un "Code Name Verity" sajaukums, tomēr, pat neskatoties uz to, sen neesmu lasījusi grāmatu, kas 'iekristu' man sirdī tik ļoti, un es zinu, ka šī grāmata paliks man atmiņā vēl ilgi, ne velti tā ir mana mīļākā šogad izlasītā grāmata.
Zinu, ka katrā recenzijā saku, ka man ļoti patīk galvenie varoņi, bet ko darīt, ja tā arī ir? Gan Izabella, gan Vianne bija ļoti intereantas un katra izdzīvoja savu karu, lai arī dažādos veidos. Patika Izabellas un Gaitona attiecības, lai gan, protams, romances varēja būt arī vairāk, es mīlu romanci. Tāpat, lai arī cik dīvaini tas neizklausītos, man patika, ka tika parādīta arī nāve, šis taču ir vēsturisks romāns galu galā. Un, lai arī nomira varoņi, kam stāstā nebija pārāk lielas nozīmes, man bija viņu žēl, jo viņi kaut kādā veidā bija labi un palīdzēja gan Izabellai, gan Viannei. Un, ziniet, lai arī viņu tēvs netika rādīts kā labs cilvēks un gādīgs tēvs, viņa rīcība tomēr parādīja pretējo, bet par to sīkāk nestāstīšu - lai to uzzinātu, jums pašiem būs jāizlasa grāmata.
Man šķiet, ka es varētu ļoti ilgi runāt par to, cik ļoti man patika "Nightngale", stāstīt par to, ka man patika, ka nodaļas ik pa laikam mainījās - bija nodaļas gan no Izabellas, gan Viannes skatapunktiem, un vēl bija nodaļas, kur Viannei bija jau vairāk nekā sešdesmit gadu, un kā viņa atcerējās savu māsu un visu kara laikā piedzīvoto. Un tad vēl tas, cik izturīga un drosmīga bija Izabella, glābdama pilotus un palīdzēdama viņiem tikt pāri kalniem uz Spāniju. Ak jā, vai es minēju, ka apraudājos? Ja ne, tad tagad to minēšu - apraudājos vairākas reizes, jo grāmata bija ļoti emocionāla.
Starp citu, dažas dienas pēc grāmatas izlasīšanas iedomājos, ka būtu forši, ja pēc šī darba motīviem tiktu nofilmēta filma, un, ziniet ko? Būs filma! Vēlāk tajā pašā dienā skatījos kādu video youtube par nākamā gada grāmatu ekranizācijām, un tur tika minēts arī šis darbs. Ka var būt vēl kolosālāk?!
9/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru