Karīna Račko "SAPLĒSTĀS MEŽĢĪNES"

Grāmata, kas tiek reklamēta un bāzta acīs visās malās. Pirmkārt, tas ir autores debijas romāns. Otrkārt, tas ir pirmais šāda žanra darbs latviešu literatūrā, vismaz Zvaigzne to tā uzstāda. Treškārt, tā ir pirmā grāmata, uz kuras atvēršanas svētkiem es devos. Man gan lika noprast, ka visas grāmatu atvēršanas nav tādas, par ko mazliet žēl, jo vakars bija interesants. Turklāt jau vairākas nedēļas "Saplēstās mežģīnes" ir grāmatnīcu TOP pirktākā grāmata. Tā ir grāmata, kas kaut kādā ziņā uzspridzināja latviešu literatūru, jo pēkšņi izdota grāmata, kuru lasa VISI. 

Tātad, Ketlīna Rozenfelde ir respektablu mediķu vienīgā atvase, priekšzīmīga teicamniece. Uzaugusi psiholoģiski smacējošā vidē un nogurusi pūlēties attaisnot vecāku cerības, meitene vairāk par visu vēlas izcīnīt brīvību, tiesības dzīvot pašai savu dzīvi un piepildīt savus sapņus.Talantīgais plastikas ķirurgs Džonatans Holsts tiek dēvēts par visā valstī iekārojamāko vecpuisi. Viņš ir radis pārdroši izmantot dzīves piespēlētās iespējas un nesaudzīgi plosīt sieviešu sirdis, tomēr vīrieša allaž nesatricināmās aukstasinības un vienaldzības vairogs slēpj tumšus pagātnes dēmonus.Pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus un iedragājot Džonatana jauno automašīnu, Ketlīna vēl nenojauš, ka pievilcīgais ārsts būs viņas vasaras prakses vadītājs.

Jāsāk jau ar to, ka es nelasu šāda veida literatūru, mani vienkārši nepiesaista šādas grāmatas. Un arī šo romānu es nemaz neplānoju lasīt līdz brīdim, kad spontāni izdomāju aiziet uz atvēršanas svētkiem un mani ieinteresēja, par ko tad visi tā fano. Drīz vien izrādījās, ka tas ir latviešu "Greja 50 nokrāsu" variants, kuru, starp citu, es neesmu lasījusi un nemaz netaisos to darīt.

Jau no paša sākuma man iepatikās, ka grāmata ir ļoti ātri lasāma. Tā aizrauj tik ļoti, ka attopies tikai pēc vairākām stundām un saproti, ka vajadzētu taču darīt arī citas svarīgas lietas. Patika, ka varoņiem bija arī interesanta pagātne, īpaši Džonatanam, kas tad arī padarīja viņu par slikto puisi. 

Patika arī tas, ka ik pa brīdim tekstā pavīdēja kāda interesanta atziņa, un vispār arī pats darbs ir par to, ka nevajag baidīties darīt to, kas mums sagādā prieku, un to, ka nevajag dzīvot kaut kādos rāmjos, domājot tikai par naudu. 

"Diemžēl dvēseles plastisko ķirurģiju veikt nav iespējams."

Protams, bija arī lietas, kas man nepatika, kaitināja un lika feispalmot, sākot jau ar varoņu vārdiem. Man jau no paša sākuma likās dīvaini, ka varoņus sauc tik nelatviskos vārdos, un ilgi nespēju noticēt, ka darbība tiešām norisinās tepat Rīgā. 

Vēl varoņi ik pa brīdim nez kāpēc likās ļoti iedomīgi un neticami, pat neloģiski; arī dialogi ik pa brīdim šķita samāksloti, un es vairākas reizes pieķēru sevi pie domas, ka dzīvē taču tā neviens nerunā. Uz grāmatas beigām sāka riebties arī tā drāma, kad visi gribēja izšķirt Ketlīnu un Džonatanu, un viņi tik daudz strīdējās, ka jau gribējās mest grāmatu pret sienu. Tomēr, protams, ka sekss viņiem vienmēr palīdzēja salīgt mieru, pat ja viņi nebija izrunājušies.

Kopumā grāmata man nepatika - varbūt vienkārši tāpēc, ka  nelasu šādas grāmatas. Es nesaprotu, kā var izdod grāmatu tikai naudas dēļ. Ja esat lasījuši "Greja 50 nokrāsas", šis jums arī varētu patikt.

4/10