Vēl viena grāmata, ko šogad pārlasīju. Vienkārši gribējās kaut ko ļoti vasarīgu un vieglu, kaut ko, ko var izlasīt vienā, divās dienās, un šī ir tieši īstā grāmata. Šķiet, ka pēc atkārtotas izlasīšanas, man grāmata patīk daudz labāk, kas nenotiek pārāk bieži.
"On The Fence" ir stāsts par sešpadsmitgadīgo Čārliju, kura ir zaudējusi māti sešu gadu vecumā un uzaugusi ar tēti un trīs brāļiem, kā arī blakus vienmēr ir bijis viņu kaimiņš Breidens, kuru Čārlija līdz pat šim brīdim uzskatījusi par vēl vienu brāli. Uzaugot puišu sabiedrībā, arī Čārlija pati ir diezgan puiciska - viņa nekad nekrāsojas, nezina, kā ģērbties kā "normālai" meitenei, viņa spēlē basketbolu un katru vakaru skrien... Reiz Čārlija saņem soda kvīti par ātruma pārsniegšanu, un tēvs liek meitenei atrast darbu, lai atmaksātu sodu. Čārlija sāk strādāt apģērbu veikaliņā, kur viss ir tik svešs...
Kā jau minēju, šoreiz man grāmata patika daudz labāk, un es pat nezinu, kas man tajā nepatika. Kas tad tajā bija tik labs?
- Viegla lasāmviela.
- Čārlija. Lai arī meitene dažkārt darīja kaut ko neloģisku, piemēram, meloja par to, ka viņas mamma ir dzīva, vai slēpa no brāļiem un tēta to, ka viņai patīk velkāt meitenīgas drēbes, Čārlija ir viens no tiem varoņiem, kuram gribas just līdzi un kuru nemaz nenosodi. Viņa daudz ko nezināja/neatcerējās par savu bērnību un to, kā patiesībā nomira viņas mamma, bet beigās viss tika izskaidrots, un arī Čārlijas emocijas likās īstas.
- Čārlijas un Breidena sarunas naktī/attiecības. Kad Čārlija nespēja aizmigt naktīs, viņa devās uz pagalmu un sēdēja pie nožogojuma, kas atdalīja viņas un Breidena mājas, un, kad parādījās Breidens un viņi sāka runāt... Tas lika man smaidīt. Atceros, kā skolā runājām par nakts simboliku, par to, kā tu vari naktī būt tāds, kāds esi un neko neslēpt, un arī šajā grāmatā varoņi naktī bija citādi, nekā dienā. Gaišā dienas laikā viņi pat nepieminēja savas sarunas, viņi neizrādīja Čārlijas brāļiem, cik labi draugi patiesībā ir... Bet naktī abi varēja izrunāties un izstāstīt viens otram pilnīgi visu.
- Sports. Man patika, ka Čārlija un viņas brāļi ne tikai visu laiku skatījās sporta pārraides televīzijā, bet tā bija viņu dzīve. Čārlija devās uz basketbola nometni, viņas brālis koledžā spēlēja futbolu, viņi arī visi kopā devās spēlēt futbolu un golfu...
- Čārlijas attiecības ar brāļiem. Es tik ļoti sapratu Čārliju, kad viņas brāļi ņirgājās par meiteni! Par mani brāļi nav ņirgājušies tādā veidā, bet šīs attiecības tika parādītas ļoti reālas, jo viņi visu laiku jokoja viens par otru un tas bija tik īsti.
- Čārlijas un tēta attiecības. Protams, ka meitenes tēvs nezināja, kā uzaudzināt meiteni. Man ļoti patika tas, kā viņš vairākkārt sacīja: "Kārena no darba saka, ka tev vajadzētu krūšturi / kosmētiku / jebko citu meitenīgu", un tad izrādījās, ka Kārena īstenībā bija grāmatas "Kā uzaudzināt pusaugu meiteni" autore. Tas likās tā komiski, bet arī ļoti vietā.
Kopumā man šī grāmata tiešām ļoti patika. Domāju, ka Keisija Vesta tagad ir mana mīļākā young adult contemporary romance autore - viņas grāmatas ir tik vieglas, ātri lasāmas un interesantas!
9,5/10
“Sometimes we expect more that people are capable of giving at the moment.”
“We can't let boys define how we feel about ourselves. You have to know who you are before you should let any boy worth anything in.”
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru