MY LIFE NEXT DOOR by Huntley Fitzpatrick

Vēl viena no tām grāmatām, ko izdomāju pārlasīt, jo kāpēc ne? Kā jau esat sapratuši, man patīk pārlasīt labas grāmatas. 

"My Life Next Door" ir stāsts par Samantu Rīdu, kuras dzīve ir perfekta. Viņas māte ir politiķe, Samantai nekā netrūkst, tomēr... Viņa jau daudzus gadus, sēžot uz jumta, vēro Garetu ģimeni - lielo, nekārtīgo, skaļo ģimeni kaimiņos -, kurus Samantas māte tik ļoti necieš. Nepaiet ilgs laiks, kad Samanta pēkšņi attopas Garetu mājā, iesaistīta viņu dzīvē, un vairs nejūtas vientuļa...

Manuprāt, grāmatas ideja ir patiešām lieliska. Aizliegtā mīlestība, vispār - aizliegtas jebkādas attiecības ar Garetu ģimeni, un Samanta ir tajā visā pēkšņi iesaistīta. Protams, ka viņa to slēpj no visiem, lai gan meitenei to nevajag īpaši slēpt no mātes, kuras tāpat gandrīz nekad nav mājās un kurai tagad parādījies jauns mīļākais - Klejs Takers. 

Kas tad man patika šajā grāmatā? Praktiski viss! No kidding, es pat tagad nespēju iedomāties, kas man nepatika un traucēja lasīt, tāpēc pieminēšu tikai pašus labākos momentus. 

1. Garetu ģimene. Oh well, astoņi bērni, tas tik ir kaut kas, vai ne? Nesen biju ciemos pie vienas ģimenes, kur arī ir tieši astoņi bērni, un, ticiet man, tā ir trakomāja. Vienīgi Garetiem jau ir 3 pieaguši bērni, tai skaitā arī Samantas (un mans) mīļais Džeiss. Man tiešām ļoti patika, cik reālistiski tika parādīta Garetu ģimene, it īpaši attiecības starp bērniem un tas, cik ir sarežģīti uzaudzināt un uzturēt tādu ģimeni. Īpaši iepatikās Džeisa mazais brālis Džordžs. 
2. Samanta. Principā viņa ir līdzīga citām varonēm, tomēr man viņa nez kāpēc uzreiz iepatikās. 
3. Džeiss. Šis vispār ir atsevišķs stāsts. Amazing, amazing, amazing. 
4. Džeisa un Samantas attiecības. Katru reizi, kad viņi bija kopā, es nespēju apvaldīt smaidu un prieku. Viņi tik labi papildināja viens otru, un arī tas, ka Samanta ļoti ilgu laiku slēpa šīs attiecības gan no savas labākās draudzenes, gan no mātes, bija labs pavērsiens, kas patiešam parādīja, cik ļoti Samantas māte Greisa negribēja, lai viņai vai viņas māsai būtu jebkāds sakars ar Garetu ģimeni. 
5. Avārija. Šis bija laikam labākais pavērsiens, kas radīja ne mazumu drāmas, un atceros, ka, lasot pirmo reizi, nespēju noticēt, ka Samantas māte notireca misteru Garetu un vienkārši aizbrauca, pat nepalīdzot.

Es tiešām nezinu, ko vēl teikt, izņemot to, ka šī ir fantastiska, viegli lasāma, vasarīga grāmata, kurā nav tikai saldas ļubestības, bet arī šādas tādas problēmas un drāma, un es noteikti iesaku jums izlasīt šo darbu! 

9/10

"One thing my mother never knew, and would disapprove of most of all, was that I watched the Garretts. All the time."

“Maybe if I can just sleep for a hundred years, I'll wake up in a better story.”