Atceros, ka pirms apmēram 3 gadiem lasīju vienu citu Sāras Desenas grāmatu ("What happened to goodbye"), un man tā ļoti iepatikās, tāpēc jau ilgu laiku gribēju ķerties klāt arī citām šīs autores grāmatām. Pirms diviem gadiem, kad iznāca "Saint Anything", gribēju to izlasīt, jo dzirdēju labas atsauksmes, bet tā arī nepieķēros. Tad nu šogad, kad atradu grāmatu Ķīpsalā (jau kuru recenziju pēc kārtas pieminu šo izstādi?) lēto grāmatu stendā, uzreiz to nopirku, un nemaz neesmu vīlusies.
Šis ir stāsts par Sidneju, kuras brālis Peitons visu mūžu ir bijis ģimenes zvaigzne un ieguvis vecāku nedalītu uzmanību, pirms kāda laika sācis iekļūt pamatīgās nepatikšanās ar policiju un pēc avārijas izraisīšanas pat iekļuvis cietumā. Sidnejas vecāki joprojām uztraucas tikai par Peitonu, un meitene kļūst arvien vientuļāka. Viņas nākas mainīt skolu un sākt mācības valsts skolā. Kādu dienu, kad Sidneja jūtas pārāk vientuļi, viņa ieiet picērijā, kur iepazīstas ar Leilu un viņas brāli Maku, un tas maina Sidnejas dzīvi līdz nepazīšanai...
Kad sāku lasīt šo darbu, jau zināju, ka, visdrīzāk, tas man patiks, jo, kā jau minēju, izbaudīju arī citu autores grāmatu. Arī grāmatas ideja likās interesanta, bet vislabākais bija tas, ka Sāra Desena neraksta saldus romāniņus, un arī šī grāmata izvērtās par kaut ko vairāk kā vienkāršs, vasarīgs romāns.
Man "Saint Anything" patiešām ļoti, ļoti patika, un es atceros tikai vienu lietu (precīzāk - tēlu), kas man nepatika, un tas bija Eimss, Sidnejas brāļa Peitona labākais draugs. Sidnejas Eimss nekad nav paticis un vienmēr licies jocīgs, pat creepy, taču nez kāpēc Sidnejas vecāki burtiski dievināja Eimsu. Lai nu kā, man viņš jau no paša sākuma ļoti nepatika un, lai arī viens pavērsiens ar viņu bija ļoti paredzams, man tas ļoti patika, jo beidzot tas puisis dabūja pēc nopelniem.
Tad nu tagad pastāstīšu par tiem daudzajiem punktiem, kas man patika.
- Sidneja. Varone, kurai es varēju patiešām just līdzi un diezgan lai viņu sapratu. Nē, nav jau tā, ka manā dzīvē ir līdzīga situācija, tomēr nez kāpēc es varēju ļoti labi sevi identificēt ar Sidneju. Viņa ir noslēgta sevī (lielākoties jau tāpēc, ka viņu neviens neuzklausa), nav pārāk uzbāzīga, un ir gudra meitene, ko diemžēl mūsdienu literatūrā nesastapsi katrā jauniešu grāmatā.
- Leilas un Sidnejas draudzība. Sidnejai bija arī divas citas draudzenes, ar kurām pēc skolas maiņas meitene satikās ļoti reti, un es īsti neredzēju viņu draudzību, bet Leilas un Sidnejas draudzība likās īsta un ļoti labi izstrādāta.
- Sidnejas un Maka attiecības. Mmmm, šis bija labs. Vislielākais pluss autorei par to, ka tā nebija insta-love, un vispār Sidneja ļoti ilgi nevarēja un pat baidījās būt kopā ar Maku. Izrādījās, ka Maka iepriekšējā meitene speciāli sadraudzējās ar Leilu, lai piekļūtu Makam, bet, kad viņi izšķīrās, arī Leilas un tās meitenes draudzībai pienāca gals, tāpēc tagad Leila negribēja, ka viņas draudzenes satiekas ar Maku. Lai nu kā, viņi ar laiku kļuva par ļoti labiem draugiem un pavadīja daudz laika kopā, piegādājot picas, un vēlāk arī sāka satikties. Ļoti patika tas, ka attiecības attīstījās lēnām, nevis viena acumirklī.
- Mūzika. Maks un viņa draugi spēlē mūzikas grupā, un man ļoti patika, ka šis motīvs bija arī šajā grāmatā, lai gan tas parādās arvien biežāk. Vispār tieši mūzikas dēļ (precīzāk - dziesmu ierakstīšanas dēļ) Sidneja iekļuva pamatīgās nepatikšanās, tomēr tieši tas man patika - ka viss nebija gludi un ideāli.
Kā jau minēju, man grāmata ļoti patika. Iepriecināja arī tas, ka beigās Sidnejas vecāki tomēr sāka pievērst meitai kaut kādu uzmanību. Kopumā esmu ļoti priecīga, ka izlasīju šo grāmatu, un, iespējams, jau šovasar ķeršos klāt citām Sāras Desenas grāmatām. Noteikti iesaku!
9/10
Daži iemīļoti citāti:
“I was used to being invisible. People rarely saw me, and if they did, they never looked close. I wasn't shiny and charming like my brother, stunning and graceful like my mother, or smart and dynamic like my friends. That's the thing, though. You always think you want to be noticed. Until you are.”
“Just because a person isn't talking about something doesn't mean it's not on their mind. Often, in fact, it's why they won't speak of it.”
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru