Kad pirms dažiem mēnešiem nopirku šo grāmatu Ķīpsalas grāmatu izstādē, nemaz nezināju, ka tā ir iznākusi tikai 2016. gadā, jo nebiju par to neko dzirdējusi, bet tagad priecājos, ka esmu to ieguvusi, jo arī pats stāsts bija interesants un vērts izlasīt.
Šī ir grāmata par septiņpadsmit gadus vecu meiteni Noru. Viņai piemīt kas savdabīgs - meitene cieš no agorafobijas. Viņa baidās burtiski no visa, bet vislielākās mokas meitenei sagādā iziešana no mājas. Jau gandrīz četrus gadus vienīgie cilvēki, ar kuriem Nora ir runājusi, ir viņas mamma un daktere Rīda. Taču kādu dienu blakus mājā ievācas puisis vārdā Lūks, un visa Noras dzīve pārvēršas.
Pirmās domas, kas radās, izlasot šīs grāmatas anotāciju, bija tādas, ka šai noteikti jābūt ļoti līdzīgai vienai citai grāmatai ar nosaukumu "Everything, everything", kur galvenajai varonei ir alerģija no visa. Jā, daļēji šīs grāmatas ir līdzīgas, tomēr "Under Rose-tainted Skies" stāsta par meiteni ar psihiskām problēmām, kamēr jau minētā darba "Everything, everything" varonei ir fiziska slimība. Vispār es lasot centos pārāk daudz nesalīdzināt šīs abas grāmatas, jo tad šī recenzija sastāvētu tikai no kopīgā un atšķirīgā.
Pirms pieķēros šai grāmatai, iegāju mūsu mīļajā Vikipēdijā un noskaidroju, kas tad īsti tā agorafobija tāda ir. Un tik tiešām izrādījās, ka fobija var attīstīties tik tālu, ka cilvēks vairs nespēs iziet no mājas.
Grāmatas galvenā problēma tik tiešām ir Noras agorafobija un kā viņa ar to dzīvo, nevis mīlestība vai vēl kaut kas. Manuprāt, autorei lieliski izdevās parādīt šo problēmu, un nebija tā, ka galvenā varone vienkārši "samierinās" ar savu fobiju un dzīvo tālāk. Grāmatā tika minēts, ka cilvēki bieži ir viņai jautājuši: "Kāpēc tu par to vienkārši nedomā? Kāpēc tu nestājies tam pretī?", un es sapratu, cik smieklīgi tas skan. Viņai bija grūti pat aiziet līdz mašīnai, kas atradās uz piebraucamā ceļa, tad kā viņa varēja vienkārši nedomāt par stresu? Grāmatā bija viena aina, kas īpaši labi parādīja viņas cīņu un kādas sāpes tas meitenei sagādāja, par ko liels pluss.
Ziniet, dažreiz ir nācies grāmatās sastapt tēlus, kam ir paniskas bailes no augstuma/tumsas/jebkā, taču mistiskā veidā viņi vienkārši par tām aizmirst un dodas pretī bailēm, lai gan dzīvē tā nenotiek. Ja cilvēkam ir tiešām bail no kaut kā, tad viņš nevar piecu minūšu laikā piespiest sevi tās pārvarēt. Zinu, par ko runāju, jo man pašai ir drausmīgi bail no čūskām, un es pat zoodārzā nevaru uz tām paskatīties, kad jau paliek pretīgi un šķērmi.
Man ļoti patika arī Noras un Lūka attiecības. Tās nebija your usual love story. Tieši otrādi - tur no ierasta mīlas stāsta praktiski nekā nebija. Viņi ļoti patika viens otram, bet Lūks bija kļuvis par ļoti labu Noras draugu un nespieda meiteni darīt to, ko viņa negribēja, jo viņš zināja, ka viņai ir bail pat no tā, ka viņai pieskaras kāds, izņemot viņas mammu. Ļoti organiski likās tas, ka Lūks bija izlasījis par Noras fobiju, saprata visu un necentās viņu pārvērst, kā tas dažreiz notiek grāmatās.
Kopumā grāmata nav slikta, tomēr man nez kāpēc šīs 250lpp lasījās gaužām lēni - gandrīz divas nedēļas malos cauri, līdz beidzot 3 dienās piespiedu sevi un izlasīju lielāko daļu, jo jau gribējās ķerties klāt kam citam.
Pirmās domas, kas radās, izlasot šīs grāmatas anotāciju, bija tādas, ka šai noteikti jābūt ļoti līdzīgai vienai citai grāmatai ar nosaukumu "Everything, everything", kur galvenajai varonei ir alerģija no visa. Jā, daļēji šīs grāmatas ir līdzīgas, tomēr "Under Rose-tainted Skies" stāsta par meiteni ar psihiskām problēmām, kamēr jau minētā darba "Everything, everything" varonei ir fiziska slimība. Vispār es lasot centos pārāk daudz nesalīdzināt šīs abas grāmatas, jo tad šī recenzija sastāvētu tikai no kopīgā un atšķirīgā.
Pirms pieķēros šai grāmatai, iegāju mūsu mīļajā Vikipēdijā un noskaidroju, kas tad īsti tā agorafobija tāda ir. Un tik tiešām izrādījās, ka fobija var attīstīties tik tālu, ka cilvēks vairs nespēs iziet no mājas.
Grāmatas galvenā problēma tik tiešām ir Noras agorafobija un kā viņa ar to dzīvo, nevis mīlestība vai vēl kaut kas. Manuprāt, autorei lieliski izdevās parādīt šo problēmu, un nebija tā, ka galvenā varone vienkārši "samierinās" ar savu fobiju un dzīvo tālāk. Grāmatā tika minēts, ka cilvēki bieži ir viņai jautājuši: "Kāpēc tu par to vienkārši nedomā? Kāpēc tu nestājies tam pretī?", un es sapratu, cik smieklīgi tas skan. Viņai bija grūti pat aiziet līdz mašīnai, kas atradās uz piebraucamā ceļa, tad kā viņa varēja vienkārši nedomāt par stresu? Grāmatā bija viena aina, kas īpaši labi parādīja viņas cīņu un kādas sāpes tas meitenei sagādāja, par ko liels pluss.
Ziniet, dažreiz ir nācies grāmatās sastapt tēlus, kam ir paniskas bailes no augstuma/tumsas/jebkā, taču mistiskā veidā viņi vienkārši par tām aizmirst un dodas pretī bailēm, lai gan dzīvē tā nenotiek. Ja cilvēkam ir tiešām bail no kaut kā, tad viņš nevar piecu minūšu laikā piespiest sevi tās pārvarēt. Zinu, par ko runāju, jo man pašai ir drausmīgi bail no čūskām, un es pat zoodārzā nevaru uz tām paskatīties, kad jau paliek pretīgi un šķērmi.
Man ļoti patika arī Noras un Lūka attiecības. Tās nebija your usual love story. Tieši otrādi - tur no ierasta mīlas stāsta praktiski nekā nebija. Viņi ļoti patika viens otram, bet Lūks bija kļuvis par ļoti labu Noras draugu un nespieda meiteni darīt to, ko viņa negribēja, jo viņš zināja, ka viņai ir bail pat no tā, ka viņai pieskaras kāds, izņemot viņas mammu. Ļoti organiski likās tas, ka Lūks bija izlasījis par Noras fobiju, saprata visu un necentās viņu pārvērst, kā tas dažreiz notiek grāmatās.
Kopumā grāmata nav slikta, tomēr man nez kāpēc šīs 250lpp lasījās gaužām lēni - gandrīz divas nedēļas malos cauri, līdz beidzot 3 dienās piespiedu sevi un izlasīju lielāko daļu, jo jau gribējās ķerties klāt kam citam.
7/10
Grāmata liekas ļoti interesanta un ir vērts izlasīt. Es pareizi sapratu, tā ir angliski. Ja, jā, tad vari lūdzu pateikt latvisko nosaukumu, ja vispār grāmata ir iztulkota latviski? :)
AtbildētDzēstJā, grāmata ir angļu valodā. Nezinu gan, vai ir tulkota latviski, visdrīzāk, ka nav :(
Dzēst