FROZEN by Melissa de la Cruz & Michael Johnston

Uz šo grāmatu skatījos jau diezgan ilgu laiku. Atceros, kā 2014. gada Ķīpsalas grāmatu izstādē ieraudzīju šo grāmatu, taču nenopirku, jo bija žēl naudas. Tad nu šī gada izstādē atradu grāmatu Jāņa Rozes lēto grāmatu kaudzē un nopirku pa 1€. 

Šis ir distopisks stāsts par pasauli nākotnē, kad tā ir viscaur noklāta ar ledu. Nataša Kestela dzīvo Jaunajā Vegasā un strādā kazino, taču nemitīgi meklē ceļu, kā no turienes izkļūt. Viņa, tāpat kā daudzi citi, ir dzirdējusi par vietu, ko sauc vienkārši par "the Blue" - tā ir vieta, kas līdzinās paradīzei. Vienīgais veids, kā Nataša var izkļūt no Vegasas, ir pievienojoties dīvainai komandai, ko vada Vess, un izturēt briesmas, kas uzglūn uz katra soļa...

Kad izlasīju, par ko ir šī grāmata, man uzreiz iepatikās ideja. Pēdējo gadu laikā esmu lasījusi patiešām daudz distopijas darbu, bet likās, ka šis būs oriģināls stāsts, kādu vēl neesmu pieredzējusi. Tikai iedomājieties - visa zeme ir klāta ar ledu. Vairs nav ne koku, ne zāles. Vienīgais, ko cilvēki jūt, ir aukstums un bads. Taču, lasot grāmatu, man nācās ne vienu reizi vien vilties. Kas tad man nepatika?

1. Kārtējais distopiskais stāsts. Sākot lasīt, tik tiešām likās, ka grāmata būs oriģināla, bet beigu beigās sapratu, ka nekā tik īpaša tur nav. Visi parastie cilvēki cīnās par izdzīvošanu, un, protams, ka ļaunā valdība grib visus pakļaut. Zinu, ka šī grāmata ir izdota 2013. gadā, tomēr...
2. Aukstums/ledus. Šis varbūt ir dīvains punkts, un es vienkārši gribu piekasīties, taču man nelikās, ka visa zeme ir klāta ar ledu utt. Autori to neparādīja tik labi, lai es tam noticētu, īpaši ņemot vērā, ka lielākā daļa stāsta norisinājās okeānā uz neliela kuģīša, kad viņi jau devās uz "paradīzi". 
3. Varoņi. Kārtējie varoņi ar smagu dzīvi, kas izglābj pasauli. Kāpēc nevar uzrakstīt distopisku grāmatu, kur ir vismaz VIENS average varonis, kas nav bārenis/zaudējis radiniekus/kādu nogalinājis, utt? Jā, es saprotu, ka daudziem varbūt nepatiktu grāmata, kur galvenā varone ir vidusmēra meitene, bet dažreiz rodas tāda sajūta, ka parastu cilvēku pasaulē nav, ir tikai jau minētie bāreņi/laupītāji un kas vēl ne. Vēl pie šī punkta gribētos pieminēt to, ka par varoņiem īpaši neuztraucos. Nu nomira tur kāds, nu un? Līdzjūtību pret viņiem jutu tikai mirklī, kad viņus noķēra tie pirāti. 
4. Beigas. Nu reāli tas pavērsiens, ka Nataša esot sarunājusies ar okeānā mītošo drakonu un beigās viņi abi burtiski izglāba pasauli, likās tik ļoti lieks. Tas jau pārvērtās nevis par distopijas darbu, bet par kaut kādu middle-school fantāzijas darbu. Tieši beigas sabojāja visu iespaidu par grāmatu. 

Protams, bija arī lietas, kas man patika, piemēram, tas, ka tika labi parādītas tieši ekoloģiskās problēmas. Okeānā aisbergu vietā bija tā sauktie trashbergs jeb mēslu kaudzes, arī ēdiena kvalitāte bija drausmīga. Vēl man ļoti patika tas, ka grāmata viegli lasījās un nodaļas nebija 50lpp garumā, kas parasti apgrūtina lasīšanu. 

Domāju, ka man šī grāmata patiktu daudz labāk, ja es to būtu lasījusi, teiksim, pirms gadiem 3-4, kad vēl nebiju izlasījusi pāri par 50 distopisku darbu. Ja neesat lasījuši tikpat daudz distopisku/zinātniskās fantāzijas darbu, kā es, tad jums šis darbs liksies interesants un oriģināls. Es, savukārt, diez vai kādreiz ķeršos klāt triloģijas otrajai daļai. 

6/10