Rūta Šepetis "JŪRAS SĀĻUMS"

Ar Rūtas Šepetis daiļradi iepazinos jau pirms apmēram 5 gadiem, kad iznāca viņas grāmata "Starp pelēkiem toņiem", kas kļuva par manu visu laiku mīļāko grāmatu. Lai arī grāmata stāsta par ļoti smagu tēmu, esmu to pārlasījusi vismaz 5 reizes, jo tā ir arī neizsakāmi skaista. Tā nu tagad labprāt lasu jebko, ko šī autore jebkad ir uzrakstījusi, un, kad latviski iznāca arī "Jūras sāļums", uzreiz gribēju uzzināt, ko Rūta Šepetis lasītājiem ir sagādājusi šoreiz. 

Otrais pasaules karš tuvojas beigām, un tūkstošiem Austrumprūsijas bēgļu izmisīgi iet pretim brīvībai, turklāt daudziem no viņiem ir kas slēpjams. Bēgļu vidū ir arī Joana, Emīlija un Florians. Liktenis ir savedis viņus kopā šajā ceļā uz vienīgo cerību – kuģi “Vilhelms Gustlofs” –, un katrā noietajā šī ceļa posmā tiek pārbaudīts trijotnes spēks, drosme un savstarpējā uzticēšanās.
Kad glābiņš jau šķiet tuvu, sākas traģēdija. Vairs nav svarīga ne dzimtene, ne kultūra, ne statuss, kad desmit tūkstoši kuģa pasažieru – viņu vidū arī bērni – ir spiesti cīnīties tikai par vienu: par savu dzīvību. 

Angļu valodā šī grāmata tika izdota jau pirms kāda laika, tāpēc biju par to daudz dzirdējusi un jau šo to zināju, arī to, ka tai ir kāds sakars ar "Starp pelēkiem toņiem", tāpēc manas cerības bija patiešām augstas, un šī grāmata tās sasniedza un pat pārsniedza.

Šis stāsts tiek stāstīts no četru jauniešu skata punktiem, un katram no viņiem karš ir atņēmis visu - dzimteni, ģimeni, mīlestību, godu... Viņiem visiem ir savi noslēpumi, tomēr liktenis savedis viņus kopā. 

Viena no varonēm ir Joana Vilka, kura ir "Starp pelēkiem toņiem" galvenās varones Līnas māsīca. Pēc repatriēšanās uz Vāciju, Joana četrus gadus ir strādājusi slimnīcā par medmāsu, vēlāk devusies bēgļu gaitās. Tiešām bija ļoti interesanti lasīt par jau iemīļotās varones Līnas Vilkas māsīcu un redzēt un izjust visu no Joanas skata punkta, redzēt, kā viņai sāp un kā viņa pārdzīvo par saviem radiniekiem, kuri viņas dēļ tika izsūtīti uz Sibīriju. 

Arī Florians bija ļoti interesants tēls. Viņš vairākus gadus strādājis par mākslas darbu restauratoru, līdz uzzinājis, ka viņa skolotājs kopā ar Vācijas gauleiteru Kohu zog, nevis glābj mākslas darbus. Florians, dusmu pārņemts, nozog dārglietu, kas Hitleram ir ļoti svarīga, un bēg.

Trešā varone, piecpadsmitgadīga meitene Emīlija, manuprāt, ienesa šajā grāmatā vēl lielāku sāpju elementu. Karš un bēgļu gaitas jau tā ir ļoti smagas tēmas, taču redzēt, ko karš nodarīja tādām meitenēm kā Emīlija, ir briesmīgi. 

Vēl viens varonis bija lišķīgs matrozis Alfrēds, kuram rūpēja tikai slava. No sākuma es pat īsti nesapratu, kāda jēga no tāda tēla, tomēr uz grāmatas beigām tieši Alfrēds bija tas, ir kura palīdzību pārējie tēli panāca visu, ko gribēja. Viņš bija gaužām lētticīgs, tāpēc bija viegli iestāstīt, ka drīz pats Hitlers kļūs par viņa draugu. 

Rūta Šepetis atkal izvēlējās ļoti interesantu tematu, par kuru rakstīt. "Starp pelēkiem toņiem"stāsta par 1941. gada deportācijām, par kurām es (atšķirībā no citu valstu lasītājiem) jau zināju kaut ko iepriekš, tad par "Jūras sāļuma" notikumiem dzirdēju pirmo reizi. Šajā grāmatā tiek stāstīts par kuģi "Vilhelms Gustlofs", kurš nogrima 1945. gada 30. janvārī un bija lielākā kuģu katastrofa pasaules vēsturē. Pirms šīs grāmatas lasīšanas man tik tiešām likās, ka visvairāk cilvēku nogrima "Titānikā". 

Lai arī grāmata stāsta par ļoti smagu tēmu, kopumā tā bija ļoti ātri izlasāma savu īso nodaļu dēļ un ļoti aizraujoša, jo negribējās likt lasāmo malā, vajadzēja taču uzzināt, kas notiks ar tēliem, vai viņi izdzīvos?!

Noteikti vēl kādreiz pārlasīšu šo grāmatu, un iesaku to arī citiem!

9,5/10

Daži iemīļoti citāti:

"Vai karš padarīja mūs ļaunus vai vienkārši pamodināja ļaunumu, kas mūsos jau mita?"


"Tu nenodod savu valsti. Ir vēl daudz ļaunāk. Tu nodod savu dvēseli."