ceturtdiena, 2015. gada 7. maijs

Anita Amirrezvani "SAULEI LĪDZĪGĀ"

Ņemot lasīt šo grāmatu, biju patiesi ieintriģēta, kaut arī mazliet nobijusies - es taču neko nezinu par mūsdienu Irānu, kur nu vēl par tās vēsturi! Varbūt tieši tāpēc grāmata bija tik vērtīga: beidzot uzzināju kaut ko jaunu. 

"Saulei līdzīgā" ir stāsts par 16. gadsimta Irānu. Neizvēloties troņmantnieku pēkšņi mirst valsts šāhs. Viņa meita Perī šajā laikā alkst varas, taču tā viņai tiek liegta, jo Perī ir sieviete. Galmā sākas jukas un neziņa, kas notiks tālāk. Vai Perī izdosies kļūt par vadoni?

Šis stāsts par saulei līdzīgo Perī lasītājiem tiek pasniegts no einuha Džavāhera skatapunkta. Viņš ir ieradies galmā meklēt darbu un drīz vien kļūst par valdnieka meitas uzticamu kalpu un pat draugu.



Pirmajā mirklī varētu likties, ka šī grāmata ir paredzēta tikai patiesiem vēstures cienītājiem, kuri vēlas izzināt visas pasaules gājumu gadsimtu laikā, taču tā nebūt nav. Grāmatā tiek atklātas gudras domas un atziņas ne tikai par to, cik tālu cilvēks ir gatavs iet varas dēļ, bet arī par sabiedrību kopumā, kas, lai cik dīvaini, diemžēl nav mainījusies līdz pat 21. gadsimtam:

"Ļaudīm patīk izbaudīt citu bēdas, patīk mērcēt tajās pirkstus un sūkāt, it kā cilvēku sāpes būtu medus."

Dīvaini, ka arī piecus gadsimtus vēlāk valda šī pati problēma, vai ne? Varas dēļ tiek pat nogalināti - viens valdnieks pēc otra iet bojā, taču galmā klīst runas, ka tā nav nejaušība... Un tieši tas, ka autore lieliski spēja parādīt vienu problēmu pēc otras (kas saistītas ne tikai ar valdnieka nāvi, bet arī ar nākamā šāha nākšanu pie varas, u.c.), mani patiesi iepriecināja, jo bieži gadās lasīt vai skatīties kādu filmu, kur viss ir perfekti. Taču pat karaliskās ģimenes galmā valda intrigas, nodevība un skaudība (un tur pat vairāk, nekā parastā vidusmēra ģimenē).

Šeit jāmin vēl viens grāmatas aspekts - tajā tiek atklāta ne tikai dzīve galmā. Blakus darba problēmām, galveno varoni Džavāheru nomoka arī personiskas likstas - viņš visiem spēkiem cenšas atklāt, kas noticis ar tēvu, kad vīrietis vēl bija mazs zēns, un man patiesi patika, ka Džavāhers to arī atklāj.

Turklāt galvenais varonis ir patiesi gudrs un pieredzējis jauns vīrietis. Viņš kļūst par Perī padevīgāko kalpu un sabiedroto cīņā par sievietes varu, turpat viņš dod jaunajai sievietei patiešām noderīgus padomus:

"Princese, esiet pacietīga. Arī es reiz pārcietu tikpat ledainu ziemu. Visgudrākais tagad būtu mudināt jūsu sabiedrotos, lai tie veicina atkušņa iestāšanos."

Jo, esot pacietīgam, taču var notikt patiess brīnums. 

Kopumā šī grāmata man patika. Par spīti tēlu un man nezināmu terminu daudzveidībai, bija pietiekami ērti visam sekot līdzi, jo grāmatā iekļauti gan galveno varoņu saraksts, gan neliela skaidrojošā vārdnīca. Diemžēl, kad biju pāri pusei, jau mazliet sāka gribēties, lai stāsts ātrāk beigtos, tas varētu liecināt ka autore pārāk gari izplūda un izpauda to, ko varēja saīsināt. 


7/10





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru