Šo grafisko noveli iedomājos izlasīt tikai tāpēc, ka vienā no saviem video to pieminēja Katytastic. Atceros domājam: grafiskā novele, why the hell not? Turklāt tai var izskriet cauri vienā mirklī, labs veids, kā izlasīt vairāk grāmatu.
Tātad stāsts ir par Anju, kura,pat ilgi dzīvojot Amerikā, nejūtas kā savējā, kaunas par to, ka ir krieviete. Kādu dienu, kad Anja skolā jūtas slikti, notiek nelaimes gadījums: Anja iekrīt kādā zemes caurumā, kur atrodas cilvēka skelets. Tumsā un aukstumā Anjai liekas, ka sākušās halucinācijas, bet izrādās, ka ar viņu patiešām runā spoks, vārdā Emīlija. Drīz vien šis spoks kļūst par Anjas labāko draugu, tomēr viss nav tik ideāli, kā izskatās...
Godīgi - es pat nebiju izlasījusi anotāciju un gandrīz neko par šo grafisko noveli nezināju. Īsu mirkli pirms lasīšanas pat likās: un ja nu tas būs kārtējais stāsts, kur meitene nomirst un kļūst par spoku? Un līdz brīdim, kad stāstā parādījās Emīlija, man patiešām likās, ka Anja nosals vai nomirs badā šajā caurumā. Taču izrādījās, ka biju pamatīgi maldījusies - gan sižeta pavērsieni, gan tēli, gan zīmējumi bija ļoti interesanti, tāpēc tagad "Anya's Ghost" ir viena no manām iecienītākajām grafiskajām novelēm, ņemot vērā, ka neesmu lasījusi daudz tādu.
Sākot lasīt, nemaz nedomāju, ka rakstīšu šim darbam recenziju - nelikās, ka būs daudz ko teikt, ko stāstīt, taču patiesībā ir patiešām daudz kā, ko vēlos pieminēt, tāpēc ilgi nemuldēšu un sākšu ar to, kas man patika.
- Ideja. Man patiešām likās interesanti, kad Emīlija kļuva par Anjas draudzeni un pat palīdzēja skolā, rakstot kontroldarbus vai noklausoties kāda sarunu. Atceros, kā bērnībā sapņoju par to, ka man ir citiem neredzams draugs, kurš palīdz izdarīt to, ko saviem spēkiem nespēju, kaut vai tā paša kontroldarba laikā ieskatīties skolotājas atbilžu lapā.
- Zīmējumi. Kaut arī nebija ļoti krāsaini un super reālistiski, man ļoti patika, ka autore izmantoja tieši meln-balti-violetos toņus, lai visu attēlotu.
Labi, varbūt šis nav tas labākais attēls, tomēr man ļoti patīk, ka šajā bildē Anjai mainās garastāvoklis.:D
- Patiesība par Emīliju. Sākumā, kad Emīlija pastāstīja, ka viņu nogalināja, man bija spoku meitenes ļoti žēl, un es patiešām priecājos, kad Anja nolēma atklāt šo slepkavību, tomēr es nemūžam negaidīju, ka viss būs pavisam citādi - izrādījās, ka Emīlija pati ir slepkava, kas apgriezusi savu stāstu kājām gaisā, lai izskatītos kā upuris. Ak jā, man ļoooti patika arī tas, ka Anjai visu atrisināt palīdzēja tieši Dima, pret kuru viņa bija izturējusies tik auksti un cietsirdīgi.
- Atrisinājums. Brīdī, kad Emīlija sāka uzvesties ļauni arī pret Anju, bija skaidrs: nebija laba doma 'pieradināt' spoku. Tāpēc man ļoti patika tas, kā Anja tika vaļā no Emīlijas - iemetot viņu bedrē un aizrokot šo bedri :D
- Beigas. Tā kā Emīlijas dēļ Anja bija sastrīdējusies ar savu labāko draudzeni Šobānu (sorry, es tiešām nezinu, kā latviski izrunā vārdu Sibhan :D), man ļoti patika, kad pašās beigās meitenes sēdēja mežā un Š. pateica Anjai: "You may look normal like everyone else, but you're not.", varēja uzreiz saprast, ka viņas ir labākās draudzenes.
Bija arī dažas lietas, kas man ne īpaši patika:
- Mazliet pasmējos par jauniešu izturēšanos pret citu simpātijām. Kad Anja pateica: "I have crush on him", vairāki varoņi uzreiz iedomājās, ka tas ir Anjas liktenis un topošais vīrs. Like, what?! Tā taču nenotiek... Okay, varbūt notiek, bet reti!
- Dima un Anja. Īsti nezinu, kā šo paskaidrot, tomēr man nepatika, ka beigās neatklājās, vai Anja tagad vairs nekaunējas no Dimas un vai viņi tagad ir draugi...
Nujā, bija arī lieta, par kuru nespēju izšķirties, vai tā patika, vai ne, un tā ir - Anjas uzvedība un raksturs. Īsti nezinu, vai man patika, vai riebās Anjas raksturs un izturēšanās kādās noteiktās situācijās. No vienas puses man ļoti, ļoooooooti patika tas, ka ar Anju varētu identificēties ļoti daudzas pubertātes laika meitenes (jā, arī man agrāk bija līdzīgas iezīmes - es daļēji kaunējos savas tautības, negribēju draudzēties un pat runāt ar tā sauktajiem nūģiem, kurus neviens nepieņem, visu laiku teicu, ka esmu resna un neglīta un blablabla). Bet no otras puses - šīs viņas īpašības un sliktā izturēšanās pret zēnu Dimu, visu laiku kaitināja.
Kopumā man ļoti patika šī grafiskā novele, un domāju, ka tā varētu patikt ļoti daudziem, vairāk gan jauniešiem. Turklāt - ja jūs vēlaties sākt lasīt grafiskās noveles, bet nezināt, kur sākt, sāciet ar "Anya's Ghost"!
8/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru