Hollija Bleka un Tonijs di Terlici "SPAIDERVIKA HRONIKAS"

Biju tik daudz dzirdējusi par šo sēriju no buktūbera @jessethereader par to, cik ļoti šīs grāmatas, līdz ar Lemonija Sniketa "Nelaimīgo notikumu virkni", ir mainījušas viņa bērnību un ka bez tām viņš, iespējams, nemaz nebūu sācis lasīt. Tāpēc brīdī, kad ieraudzīju tulkojumus bibliotēkā, ķēru un grābu. Līdz šim nemaz nebiju zinājusi, ka "Spaidervika hronikas" ir tulkotas latviski!

Pēc tam, kad tiek atrasts ceļvedis kādā no telpām mājā, kur tikko pārvākusies Greisu ģimene, Džereds, Saimons un Melorija atklāj, ka apkārt vijas maģiska un, iespējams, bīstama pasaule, kas ievelk bērnus savā varā.

Viens, par ko es biju ļoti apmierināta, bija tas, ka katru no piecām grāmatām pavisam mierīgi varēja izlasīt četrdesmit minūšu laikā, tāpēc nevienu es neņēmu mājās un lasīju turpat uz vietas. Tas nozīmē, ka "Spaidervika hronikas" ir perfekti domātas lasīšanas maratoniem, jo vienas dienas laikā ir iespējams izlasīt veselas piecas grāmatas nevis pusi no kāda biezāka romāna!
Un nē, es nelasīju par Greisu piedzīvojumiem tikai lasīšanas pēc, jo grāmatas bija arī interesantas.



Tātad, kas man patika?

• Zīmējumi. Atceros, kā kādreiz man riebās lasīt grāmatas, ja tur bija attēli, jo uzskatīju, ka esmu jau liela un vizuālais grāmatā norāda, ka ta ir bērnu grāmata.
  
  Lielā daļā gadījumu tā arī ir, tomēr tagad esmu iemīlējusi gan bērnu grāmatas, gan tās zīmējumus. Un šoreiz tas padarīja lasāmvielu vēl interesantāku, jo attēli bija ļoti rūpīgi izstrādāti un es bieži vien pavadīju ilgu laiku, pētot tos.

• Ideja un atspoguļojums. Lai gan tas nav gluži visoriģinālākais darbs (nešaubos, ka ikkatrs ir dzirdējis par pasauli, kur mīt troļļi, fejas, citi briesmoņi), tomēr ideja bija interesanta, un tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ nožēloju, ka bērnībā neieguvu rokās ko tik interesantu (taja laikā atkal un atkal pārlasīju "Hariju Poteru").
• Viegli izlasāms darbs.

Pie mīnusiem es nevaru nosaukt daudz, jo, ja godīgi, vairs neatceros, par ko bija katra grāmata, bet viens gan ir skaidrs - es nespēju saprast, kāpēc autors nevarēja visas piecas grāmatas apvienot vienā, kā nekā, katra no tām bija tikai līdz 100 lappusēm gara, turklāt pirmais stāsts iekļāva tikai un vienīgi ievadu kādam normāla biezuma romānam. Bet es saprotu, ka tika izlemts dalīt, jo grāmatas ir domātas bērniem, un viņiem bieži vien ir vieglāk lasīt šādā formātā.

7/10