Rišela Mīda "ASINS ZVĒRESTS"

Sērijas "Vampīru akadēmija"

4.daļa: "Asins zvērests"

 

Esmu patiešām priecīga, ka vasaras sākumā man radās iespēja iepazīties ar šīs burvīgās sērijas pirmajām grāmatām. Lūk, tāpēc mazas rajona bibliotēkas ir labas - tajās var atrast jebkādas vajadzīgās grāmatas. Un, kad beidzot, beidzot reģistrējos RCB un atradu Vampīru akadēmijas ceturto daļu, uzeiz to paķēru. Jā, bibliotēkās es uzvedos kā ķerta. :D

"Asins zvērestā" turpinās Rozes Hetavejas un Lisas Dragomiras piedzīvojumi. Pēc pēdējā Strigoi vampīru uzbrukama, kas aiznesis daudz Moroi un dampīru dzīvības, Rozei nākas doties uz Krieviju, lai nogalinātu cilvēku, kuru mīl.  

 

Teikšu pavisam godīgi: pēc intriģējošajām trešās daļas beigām, man niezēja visas maliņas pēc turpinājuma. Līdz brīdim, kad šī daļa nonāca manās rokās, negribēju un nespēju ticēt, ka tas patiešām ir noticis. Bet. Tas. Tik. Bija. Plottvists. Atceros, kā sēdēju pavisam apmulsusi pie nu jau izlasītas grāmatas.

 

 

Labi -

Laikam mazliet aizrāvos ar trešās daļas apspriešanu, tomēr, ja tas nebūtu noticis, šaubos, vai autore vispār rakstītu 4.daļu.

 

Jau kopš pirmās daļas esmu liela Dimitrija un Rozes shipotāja, un, protams, protams, cerēju, ka ar viņiem viss būs kārtībā (starp citu, tikko iedomājos, kā tad ir viņu shipname?)

Tomēr



Lai cik žēl nebūtu to atzīt, jau kopš pirmās nodaļas grāmata likās ļoti paredzama. Zināju, ka Roze atradīs Strigo midzeni, ka tur būs Dimitrijs, ka viņa nespēs izlemt, vai vīrieti nogalināt. Īsāk sakot -  daudzās vietās likās saldumsaldi un paredzami.

 Turklāt,

kad autore izlēma uzvesties jauki un  atklājās, ka Strigoi tomēr var pārvērts atpakaļ par Moroi / dampīru, jutos aptuveni tā:

 

 

 

Jā, Rišela Mīda jau zināja, ka miljoniem meiteņu visā pasaulē gribēja, lai Roze un Dimitrijs atkal būtu kopā, bet... Nu nē. Ne. Jau. Tā. Nē. Never. Ever. (Nu, tas gan nenozīmē, ka šis pavērsiens kaut ko izlaboja, par ko liels pluss, patiešām).

 

Okay, tagad laikam jāpasaka kaut kas labs par šo grāmatu.

 

Ziniet, man patiešām ļoti, ļoti patika pati  ideja, tas, kā Rozei gāja Krievijā. Vēl viens pluss par to, ka autore parādīja, cik grūti ārzemniekam ir iemācīties krievu valodu. Jā, man tā liekas elementāra, bet tādai Rozei no Amerikas tā ir īsta ķīniešu ābece, sakrustota ar ziloņu valodu.

 

Ļoti patika arī Sidneja (Kas viņa īsti bija? Māte Google saka, ka alķīmiķe, kaut es jau aizmirsu, ko tas nozīmēja) un badass karakteris Eibs Mazurs (Jo vajadzēja taču ielikt sižetā kādu ļaunīti, kuru Rozei ienīst. Pirmajās daļās tā bija Kirova, tagad Mazurs.), kā arī Dimitrija vecmāmiņa, par kuru es ļoti daudz smējos. Tā tik bija večiņa! Pluss par to, ka tēli nav kartona plāksnītes un atšķiras viens no otra.

 

Diemžēl tā saprotu, ka Zvaigzne ABC netaisās tulkot atlikušās daļas, tāpēc nāksies vien samierināties un meklēt grāmatas internetā (līdz ar to sāku nožēlot, ka uzreiz nesāku šo sēriju angliski, kā nekā tagad būs ļoti grūti pārslēgties.).

 

Kopumā šī grāmata man patika mazliet mazāk nekā iepriekšējās, tāpēc arī tāds vērtējums:

 

7/10