Riks Riordans "BRIESMOŅU JŪRA"

Kad ieraudzīju bibliotēkā sērijas "Persijs Džeksons & olimpieši" otrās grāmatas "Briesmoņu jūra" latvisko versiju, biju patiešām laimīga (kaut vēlāk sapratu, ka esmu ieļāvusi lielu kļūdu - lasīt trešo grāmatu angliski bija ļoti grūti, bet par to jau citā recenzijā.)

 

"Briesmoņu jūra" turpina Persija Džeksona un viņa draugu galvu reibinošos piedzīvojumus. Kāds saindējis Tallijas koku, kas ar aizsargburvestībām aizsargā Pusdievu nometni, turklāt Persija labākajam draugam Groveram draud briesmas, ja Persijs nepasteigsies un viņu neglābs! Persijam nāksies šķērsot Briesmoņu jūru...

 

Ak kungs, cik ļoti esmu laimīga, ka pirms vairākiem mēnešiem devu iespēju šīs sērijas pirmajai grāmatai! Kaut arī tā domāta jaunāka vecuma bērniem (šķiet, ka esmu šo jau minējusi, bet tomēr - kad ņēmu pirmo daļu no bibliotēkas, uz tās milzīgiem burtiem bija rakstīts, ka stāsts domāts 11-14 gadus veciem bērniem, nevis tādiem septiņpadsmitgadīgiem zirgiem kā es :D).

 

Protams, kā jau jebkurai grāmatai, arī šai bija savi plusi un savi mīnusi. Tad u ķersimies pie lietas!

 

"Briesmoņu jūrai" (tāpat kā pārējām sērijas grāmatām), manuprāt, ir diezgan maz mīnusu, tāpēc šajā recenzijā vairāk runāšu par to, kas man patiešām patika.

 

• Ideja. Kā jau visi romāni, arī šis sākas ar ideju. Man tik ļoti patīk, ka katrā grāmatā Persijs un viņa draugi dodas arvien jaunos piedzīvojumos un kaut kā meklējumos. Pirmajā grāmatā tā bija Zibens, tagad briesmās nokļuva Persija labākais draugs Grovers (kurš man ir mīļš jau kopš paša sākuma). Rik Riordan, kur tu ņem tādas idejas un tēlus?!
• Izteicieni. Patiešām daudz smējos gan par Persija, gan citu tēlu izteicieniem. Tas padarīja fantāzijas grāmatu vēl baudāmāku.
• Klarisa. Klarisa ir viena no maniem mīļākajiem (ja ne mīļākais) tēliem "ļaunīšiem". Tas, ka Persijs satika Klarisu Briesmoņu jūrā, patiešām bija lieliski. Klarisa it kā ir ļauna, bet tajā pašā laikā visu daa ar tādu vēsu prātu un tik daudz palīdz.

 Protams, ik pa brīdim mani kaitināja Persija uzvedība un tas, ka viņš nespēja saskatīt acīmredzamas lietas (ka Taisons nav mirstīgais), bet kopumā grāmata ir ļoti baudāma un interesanta.

8/10