svētdiena, 2014. gada 21. septembris

MAUS VOLUME 1 by Art Spiegelman

Bout-of-books viena no grafiskajām novelēm, kas, par nelaimi, aizņēma ilgu jo ilgu laiku, lai izlasītu. Kāpēc tā? Vai tad tieši lasīšanas maratonos pieveikt vizuālās noveles nav visvieglāk? Jā un nē, izņemot, ja tas ir "Maus".


Šī grāmata ir stāsts stāstā un galvenā ideja ir tāda, ka viena puiša tēvs atstāsta savu dzīvi Otrā Pasaules kara laikā. Ņemot vērā, ka viņš ir no ebreju ģimenes, dzīve tajos gados bija gandrīz neiespējama, tomēr Vladeks to paveic, un tagad par visiem atgadījumiem klāsta savam dēlam.


Viens, kas man ļoti patika šajā novelē, bija dubultā laika līnija, kas savstarpēji savijās, radot interesantu stāstījumu.

Pirmais laiks ir brīdis, kad grafiskās noveles autora Ārta sarunas ar viņa tēvu, cenšoties iegūt informāciju, lai radītu šo komiksu.

Savukārt otrā laika līnija ir tēva stāsts par to, kas notika Otrajā Pasaules karā, kad pret visiem ebrejiem izturējās kā pret gružiem. Šajā vietā spēlē ieiet visa "kaķis pret peli" situācija, kas padarīja "Maus" par ļoti oriģinālu un savā ziņā interesantu lasāmvielu. Nekad nebiju redzējusi, ka autors izmantotu dzīvniekus kā galvenos varoņus un tas bija viens no iemesliem, kādēļ izlēmu šo lasīt.



Bet.

Protams, ka man ko teikt par to, kas man ļoti nepatika novelē.
  • Zīmējumi/attēli. Jā, zinu, šis darbs ir radīts pirms vairāk nekā divdesmit gadiem un tāpēc arī zīmējumi var nešķist nekas īpašs un reizēm es nespēju tikt galā ar lapu, kad acis jau klīda nost. Tomēr, manuprāt, nevar šadi atrunāties, ja runa ir par lasītāju ieintriģēšanu. Kad es lasīju, šie zīmējumi darīja pretējo un reizēm bija tiešām žēl to, ka tik laba ideja ir... ne gluži izbojāta, nē, bet vērtība manās acīs ir kritusies diezgan strauji.
  • Dalīšana divās daļās. Lai gan neesmu lasījusi turpinājumu, pirmā daļa bija tik plāna, ka es nesaprotu - kāpēc gan autors neizlēma izdot abas grafiskās noveles vienos vākos? Vai tiešām bija nepieciešams dalīt, redzot, ka pirmās daļas beigas neliek lasītājiem (vismaz man) sēdēt ilgi jo ilgi ar "Tas tik bija kaut kas!" izteiksmi sejā. Vai Ārtam Spīgelmanam izdevēji pateica, ka tā tiks iegūta lielāka nauda? Vai, kā vienmēr, vaina ir tirgū? Iespējams, es kļūdos, jo neesmu lasījusi tālāk, bet pie tā ir vainīgs tieši šis punkts! Man beigas nelika man grābt turpinājumu (kaut tas atrodas manā datorā jau ilgu laiku), un tas tiešām ir slikti gan autoram, gan izdevējam.
  • Vēstures grāmatas teksts. Labi, šis nosaukums nudien ir muļķīgs, bet labāk manu domu es nevaru izteikt. Reizēm (tas gan, par laimi, bija reti) man likās, it kā es lasītu vēstures grāmatas tekstu. Trūka emocijas, jo tas bija vienkāršs atstāsts par to, kas notika tajā laikā. Un, nē, šī nav mana pirmā grāmata par karu, jo esmu milzīga fane šim žanram, tomēr šoreiz viņu dzīvesstāsts mani neierāva tik spēcīgi savās ķetnās kā, piemēram, "Starp pelēkiem toņiem" vai "Grāmatu zagle", un tas ir slikti. Protams, reizēm nedaudz sažņaudzās sirds (kādā vietā vai divās), bet tas nav pietiekami. Vismaz man ne.
Tāpēc, ņemot vērā gan plusus, gan mīnusus, esmu spiesta likt šādu vērtējumu:

5/10

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru