TOP 5 WEEKEND: mīļākās sērijas

Sveiki, jaukie, jaukie cilvēciņi!

Esmu prom jau veselu mūžību (šķiet, recenzijas nāks tik lēni kā Horvātijas bruņurupuči), bet tas neko nemaina! Ar Kati esam izlēmušas ieviest jaunu tradīciju. Paralēli parastajiem tagiem un izaicinājumiem, katru nedēļu (visbiežāk laika posmā no piektdienas līdz svētdienai) liksim savus TOP 5 varoņus, grāmatas, ainas no kādām grāmatām un tā tālāk. Ceru, ka tas izdosies, jo esmu sajūsmā par pirmo "izdevumu".

5 MĪĻĀKĀS SĒRIJAS

Sintija:

Dž. K. Roulinga "Harijs Poters". Nedomāju, ka cilvēki varētu strīdēties, ka šī maģijas pilnā grāmata atrodas cilvēku topa pirmajās vietās. Tas ir Harijs Poters! Kuram nepatīk Harijs Poters?! *Jā, Kate* Nedomāju, ka man vajadzētu stāstīt, par ko tas ir, bet ja nu tomēr te ir ieklīdis kāds, kas pēdējos 17 gadus atrodas zem akmens, lūdzu, pāris vārdos:

Harijs Poters ir fantāzijas stāsts par puisēnu,

kurš atklāj, ka ir burvis, un dodas mācīties speciālā maģijas skolā Cūkkārpā.

Reizēm, kad cilvēki jautā, kādas ir manas mīļākās grāmatas, es nemaz nepieminu šo ģenialitāti. Kāpēc? Jo "Harijs Poters" ir grāmata, kas pašsaprotami atrodas cilvēku saraksta augšgalā! Ko lai vēl saka? Tātad, kas ir tās labākās lietas šajā sērijā?

1. Varoņi, kuros nevar neiemīlēties. Viņi ir izveidoti tik ticami, ka reizēm es nakts vidū apjēdzu, ka patiesībā ģeniālā Hermione vai burvīgie dvīņi Vīzliji patiesībā ir tikai Dž. K. Roulingas iztēles augļi (un tad es sāku pārdzīvot);
2. Piedzīvojumi. Jā, kur nu bez tā? Harijs mūždien iekuļas nepatikšanās un es pat nebrīnos, ka viņa skolas biedri pirms mācību gada sākuma liek derības par to, kas gan notiks šajā gadā!
3. Pasaule, kurā gribētu dzīvo ikviens. Lielākā daļa mana topa grāmatu ir ļoti labas un aizraujošas, tomēr tikai Harija Potera pasaulē es patiesi vēlētos dzīvot. Kurš gan negribētu kļūt par burvi? Kurš gan negribētu iet skolā, kur ik dienas var mācīties, kā lidot un pārvērst žurku par tasīti!

Sūzena Kolinsa "Bada spēles". "Bada spēles" ir viena no vienīgajām sērijām, ar kuru esmu apsēsta līdz pat šodienai. Atceros to dienu, kad pie manis piegāja draudzene un pateica, ka ir šī jaunā grāmata, kas viņai patīk, un viņa vēlētos, lai es arī izlasu. Protams, sākumā biju ļoti skeptiski noskaņota (Vita teica, ka "Bada spēles" ir pārlieku nežēlīgas, tāpēc nezina, vai esmu īstā mērķauditorija), bet jau pēc pirmajām simts lapām es vairs nevarēju nolikt lasāmvielu malā! Īsiem teikumiem:

"Bada spēles" ir romāns par nākotnes Ameriku,

kur ik gadu no katra apgabala viens zēns un viena meitene tiek sūtīti spēlē uz dzīvi un nāvi,

līdz arēnā atrodas vien viens uzvarētājs.

Tātad, kas ir tās labākās lietas šajā grāmatā?

1. Katnisa ir viens no spēcīgākajiem varoņiem, ko esmu lasījusi. Viņa ir tik rūpīgi izveidota, ka reizēm liekas, ka grāmatā ir jauns supermens. :D bet, ja nopietni, es nevarēju neiemīlēt Katnisu, zinot, kam cauri meitene gājusi, bet joprojām ir spējīga turēt sevi rokās.
2. Nāves, kas mani tiešām aizkustināja. Ne vienu vien reizi es raudāju šīs triloģijas laikā. *skaita* Pirmajā daļā divas, otrajā vienu un trešajā vismaz trīs četras. Sūzena Kolinsa radīja tēlus, kurus nevar atlaist neraudot, un tas ir iespaidīgi.
3. Spēles. Katru reizi, kad lasu tieši par laiku arēnā, lielākoties atrodos uz krēsla malas. Šī ideja ir tiešām perfekti izstrādāta, turklāt arī oriģināla. Protams, vēlāk, kad uzzināju par "Battle Royale" sāku šaubīties, ka Kolinsa ir to izdomājusi pati, bet tas nav nekas briesmīgs! "Bada spēles" tik un tā ir mana topa 2. vietā!

Riks Riordans "Persijs Džeksons un olimpieši". Šī sērija ir jaunums (neesmu pat tikusi līdz galam), bet es uzskatu, ka Persijs ir pelnījis būt šajā sarakstā! Tātad

"Persijs" ir sērija par puisi, kas atklāj to, ka ir pa pusei dievs,

tāpēc viņu vajā dažādi briesmoņi.

Hei, nebiju domājusi, ak spēšu aprakstīt visu vienā teikumā! :D Sākumā, kad pirmo reizi ieguvu grāmatu rokās, tā nebija pat tuvumā mīļākajām desmit sērijām, par to varu teikt pavisam droši. Biju domājusi: "Meh, nekas īpašs, parasta bērnu grāmatiņa." Bet tad, apmēram pēc mēneša, es sāku apdomāt, ko biju lasījusi un izlēmu - vajadzētu dot iespēju arī otrajai daļai. Daudzi buktūberi par to runā, "Persijā" jābūt ir kaut kam! Un tā arī bija. Šajā momentā esmu apsēsta ar šo sēriju un nevaru vien sagaidīt, kad dabūšu rokās 5. daļu!

1. Persijs un Anabeta (Percabeth). Katru reizi, kad lasu ainu, kur viņi ir divi vien, es nevaru vien beigt smaidīt. Viņi ir tik jauki kopā! *Iemesls, kādēļ tik ļoti dievinu 4. daļu*
2. Grieķu mitoloģiskie tēli. Manuprāt, viens no iemesliem, kādēļ šīs grāmatas ir tik populāras, ir tieši mīti. Tas, kā Riks Riordans interpretē mitoloģiju ir neiedomājami (Olimpa kalns Ņujorkā, Labirints cauri visai Amerikai...)
3. Piedzīvojumi. Kur nu bez tā! Persijs ir tik līdzīgs Harijam - viņi abi mūždien kaut kur iekuļas (un tāpēc arī ir tik interesanti par to lasīt!)

Susan Beth Pfeffer "Last Survivors". Nedomāju, ka cilvēki par šo triloģiju ir dzirdējuši, bet tāpēc jau arī stāstu.

Šis ir stāsts par pasauli pēc tam, kad mēness pietuvojas Zemei,

izraisot dažādas dabas katastrofas.

Arī šis ir jaunums manā sarakstā, un es pat neesmu pārliecināta, ka darīju pareizi, ievietojot to 4. vietā. Es biju apsēsta ar pirmo daļu "Life as We Knew It", kad ieguvu to rokās. Man vienmēr ir patikušas apokaliptiskas grāmatas (tāpēc es zinu, ka jau septembrī šī sērija tiks izsista no pozīcijas "The 5th Wave" otrās daļas dēļ). Bet, jā, esmu pasaules gala fane (protams, ne īstajā dzīvē).

1. Pasaules gals. Jau teicu - liela fane. Ja šī nebūtu grāmata par to, pavisam godīgi, nedomāju, ka atrastos šajā vietā (cik ļauni).
2. Oriģinalitāte. Manuprāt, šis ir viens no retajiem darbiem, kur var redzēt oriģinālu pieeju apokalipsei. Protams, esmu par to (mēness pietuvošanās zemei) dzirdējusi dažādos raidījumos, tomēr Fefere ir pirmā, kas par to uzraksta veselu sēriju.
3. Vāki. Jā, zinu, ka šis ir stulbs punkts, bet kurš gan to pateiks, ja ne es? :D "Last Survivors" ir vienkārši burvīgi vāki! Jā, es to pateicu. Skaisti, perfekti un kompakti (man vienmēr ir patikušas nelielas grāmatiņas). Varbūt šis nav labākais punkts, kādēļ vajadzētu izlasīt sēriju, bet tas ir viens no iemesliem, kādēļ pati to izdarīju.

Mišela Peivere "Tumšās senatnes stāsti". Varbūt kāds ir redzējis šo pamatskolas sēriju bibliotēkā pie bērnu sadaļas, varbūt arī ne. Ja nē - ļoti iesaku sameklēt un izlasīt, jo šī sērija ir tiešām laba!

"Vilkabrālis" ir par akmens laikmeta dzīvi,

kur tikko tēvu zaudējis puisis dodas bīstamā ceļā

līdz ar savu labāko draugu Vilku.

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ "Vilkabrāli" iekļauju sarakstā, it tas, ka pamatskolas laikā šī bija mana mīļākā grāmata, ko vairākas reizes ņēmu no bibliotēkas, lai tikai varētu lasīt. Un tagad, redzot veikalā visas daļas, no visas sirds vēlas sakraut groziņā un nopirkt (bet man nav nauda un ir pirkšanas bans, tāpēc...) Ļoti skaists un emocionāls stāsts ar sižetu, kas var likties gan maģisks, gan vienkārši tāds, kādu dzīvi redzēja tā laika ļaudis.

1. Laiks, kurā norisinās darbība. Es nekad neesmu lasījusi stāstu par tik tālu pagātni, tomēr varu teikt, ka tieši šī grāmata radīja interesi par vēsturi un tagad vēsturiskie romāni ir vieni no mīļākajiem.
2. Maģija. Pat līdz pašām beigām es nespēju saprast, vai "Tumšās senatnes stāsti" ir fantāzijas/maģijas romāns, vai arī reālistisks, jo mūsdienu cilvēks jau nevar zināt, kā pasauli redzēja tajā laikā. Kā zināms, pagātnē mēdza itin visu piedēvēt pārdabiskam spēkam!
3. Vilka skata punkts. Jā, "Vilkabrālī" pat viņa vilkam ir savas nodaļas, kur pilnīgi visu var redzēt no dzīvnieka skata. Lai gan sen neesmu lasījusi grāmatu, vēl atceros, kā Vilks uguni dēvēja par kaut ko, kas "Karsti Kož" (atvainojos, ka nevarēju atminēties precīzi). Bet tas tiešām ir ģeniāli!

Kate:

Sūzena Kolinsa "Bada spēles". Jā, jā, lai cik banāli tas arī neskanētu, bet tieši šī sērija atrodas mana topa 1.vietā. Bet šīs grāmatas tik ļoti ierāva mani savā varā, ka joprojām esmu liela fane un ar nepacietību gaidu nu jau trešās grāmatas ekranizāciju!

"Ja kāds vēl nezina, „Bada spēles” ir triloģija par nākotnes Ameriku, kur katru gadu no divpadsmit apgabaliem viens zēns un viena meitene dodas uz Bada spēlēm – cīnoties starp dzīvi un nāvi, līdz dzīvajos atliek tikai viens. "

Kas ir tas labākais šajā triloģijā?

1. Ideja. Par spīti vampīru un „Krēslas” bumam tajā laikā, „Bada spēļu” ideja likās ļoti oriģināla un nepārlasīta simtiem reižu.
2. Varoņi. Manu uzmanību piesaistīja ļoti daudzi varoņi šajā sērijā. Sākot jau ar Katnisu, kura mazās māsas dēļ pieteicās Spēlēm brīvprātīgi, turpinot ar pašu Primu un Rū, un beidzot ar Pītu. Ak, Prima, ak, Rū… *sob*
3. Beigas. Visu trīs grāmatu garumā autore svieda arvien jaunus un jaunus notikumus, līdz nonāca pie, manuprāt, tiešām laba triloģijas noslēguma. Protams, ļoti žēl, ka vispār pienāca beigas, tomēr jāatzīst – autor paveica labu darbu!

Patriks Ness "Haosa spēle" . Triloģija, kas sastāv no patiešām biezām grāmatām, bet tajā pašā laikā spēj aizraut ar arvien jaunu un intriģējošu notikumu virkni.

"Šis ir stāsts par Todu, kurš dzīvo nežēlīgā pasaulē.

Pilsētā mīt tikai vīrieši, kuri dzird cits cita domas.

Tods dodas spriedzes pilnā ceļojumā, kura laikā sastop Violu,

un tad sākas abu piedzīvojumi skarbajā pasaulē!"

Kāpēc šī sērija atrodas mana topa otrajā vietā?

Ja godīgi, pati īsti nezinu, kāpēc ieliku šo triloģiju 2.vietā, bet tā nu tas ir.:D Pirmās grāmatas lasīju pirms gadiem diviem, bet kaut kad drīz noteikti pārlasīšu visu triloģiju.

1. Emocijas, ko radīja šī triloģija, bija neaprakstāmas! Ik pa brīdim smējos, kritu panikā un izmisums ņēma virsroku, dusmojos un priecājos par pavērsieniem, pēdējā grāmata pat lika raudāt.
2. Tods un Viola. Viņi kopā ir piedzīvojuši tik daudz kā, bijuši nošķirti, bet, kad abi satiekas un runā, sirds lēkā aiz prieka. Tods, visu mūžu dzīvojot šajā pasaulē, pavisam atšķiras no Violas, kura tikai pirmās grāmatas laikā ierodas uz šīs planētas, tomēr abu attiecības ir pārsteidzošas!
3. Mančijs. Toda suns, kurš bija viens no maniem mīļākajiem tēliem. Jā, tieši tēliem, jo Tods dzirdēja arī Mančija domas. Turklāt patiešām ļoti pārdzīvoju, kad šis uzticamais draugs gāja bojā.

Marie Lu "Legend".  Pirmo grāmatu man ieteica izlasīt tieši Sintija, un milzīgs paldies par to!

"Šis ir stāsts par nākotnes Ameriku,

kurā dzīvo lielākais kriminālnoziedznieks Dejs un

valsts „brīnums” Džūna. Meitene visu mūžu ir ticējusi Republikai, bet –vai tiešām nav neviena noslēpuma? "

Esmu izlasījusi tikai pirmās divas grāmatas, bet tas neliedz man ievietot šo trioģiju šajā topā. Kas man ļoti patīk šajās grāmatās?

1. Nodaļas no diviem skatapunktiem. Jā, varbūt tas nav nekas oriģināls un tādā garā, tomēr tieši šoreiz tas likās burvīgi. Lasītāji var izprast un iepazīt gan Republikai uzticamo Džūnu, gan bēguļojošo Deju, kas, izrādās, nemaz nav tas ļaunais.
2. Spriedze. Tieši tā – spriedze. Esmu izlasījusi divas šīs triloģijas grāmatas, un ne mirkli man nebija garlaicīgi! Šis stāsts ir tik ļoti pārbāzts ar spraigiem notikumiem, ka „izlido” cauri grāmatām vēja ātrumā.
3. Viegla un raita valoda. Šī bija viena no pirmajām grāmatām, ko vispār izlasīju angļu valodā un, iespējams, tieši vieglās un ļoti saprotamās valodas dēļ man šīs grāmatas tik ļoti patīk. Nu, redzēs, kā būs ar trešo – noslēdzošo – daļu!

Susan Beth Pfeffer "Last Survivors". Arī šo sēriju ieteica izlasīt Sintija. Sākumā ideja par pasaules galu mani atgrūda, bet, kad iegādājos pirmo grāmatu, biju tik stāvā sajūsmā, ka sērija (pagaidām arī izlasītas vien divas daļas) ierindojas mana TOP5 4. vietā!

"Stāsts par pasaules galu,

kad mēnesī ietriecas meteorīds

un sākas dažādas dabas katastrofas."

1. Pirmā grāmata. Esmu tieši šīs daļas fane, jo otrajā daļā biju mazliet vīlusies. Tik ļoti piesaistīja dienasgrāmatas stils, kādā tika rakstīta šī grāmata. Turklāt emocijas, ko radīja arī turpinājums, bija neaprakstāmas.
2. Tēli un to izmaiņas grāmatu garumā. Sen neesmu lasījusi grāmatas, kurās varoņi tik ļoti mainās vien 300 lapu garumā. Pirmajā daļā – Miranda, otrajā – Alekss un Džūlija. Autore patiešām paveica labu darbu!
3. Dažādi galvenie varoņi. Varbūt jau esat sapratuši, bet piebildīšu – katrā grāmatā ir cits galvenais varonis, kas arī likās diezgan oriģināli un interesanti Kaut abās grāmatās bija daudz kā līdzīga, tomēr ir interesanti lasīt, kā vienu un to pašu notikumu piedzīvo divi dažādi, nepazīstami cilvēki.

Riks Riordans "Persijs Džeksons un olimpieši". Zinu, ka dažs labs ir gatavs mani nošaut par to, ka ievietoju šo sēriju tikai 5.vietā, tomēr – arī tas ir salīdzinoši labi, ne?

"Šis ir stāsts par pusdievu Persiju Džeksonu, kurš tikai nesen uzzina par grieķu dievu pastāvēšanu un daudzajiem briesmoņiem."



Turklāt sākumā nemaz nebiju plānojusi šīs grāmatas lasīt, likās, ka tas ir kārtējais bērniem domātais darbs, bet tad devu tām iespēju un jau pirmā grāmata man ļoti iepatikās. Vēl turpinu lasīt 2.daļu un nezinu, kā patiks turpmāk. Spriežot pēc daudzajām atsauksmēm – būs vēl labāk! Tomēr žēl gan, ka latviski iztulkotas tikai 2 grāmatas.

1. Persijs. Kaut arī viņš dažreiz kaitina ar savu nespēju saredzēt acīmredzamas lietas, tomēr Persijs ir fantastisks tēls, kurš ar katru nodaļu uzzina arvien vairāk par grieķu mitoloģiju, ar ko agrāk nav diez ko saskāries.
2. Idejas. Kā jau minēju, lasu tikai otro daļu, bet patiešām esmu sajūsmā par to, ka rodas arvien jaunas problēmas, ko Persijs un viņa draugi cenšas atrisināt! Pirmajā daļā – kāds nozog zibens šautru, otrajā daļā – nometnei draud briesmas un jāatrod zelta aunāda. Trešajā, ceturtajā… Ticu, ka arī nākamajās grāmatās būs kas jauns.
3. Grieķu mitoloģija. Zinu, ka atkārtoju Sintijas teikto, bet – nu jā, man arī ļoti patīk tas, kā darbos tiek iesaistīta grieķu mitoloģija un daudzi dažādi mīti.