THE DEAD & THE GONE by Susan Beth Pfeffer

Uzreiz jāsaka - pirms sāku lasīt šīs sērijas pirmo grāmatu - "Life As We Knew It" -, vēl kādu brīdi prātoju, vai man patiks darbs par apokalipsi. Sāku lasīt e-formātā, bet tad izlēmu, ka grāmata ir pārāk laba, lai to neiegādātos. Tā nu, izlasot pirmo daļu, gaidīju brīdi, kad varēšu pasūtīt internetā arī "The Dead & The Gone".

 

Par ko ir šis stāsts?

 

Otrās daļas galvenais varonis septiņpadsmitgadīgais Alekss Moraless dzīvo miljonu sapņu pilsētā Ņujorkā, tomēr, kad mēnesī ietriecas meteorīds un liek Zemes pavadonim pietuvoties planētai, dzīve mainās līdz nepazīšanai. Katastrofu dēļ bezvēsts pazūd abi Aleksa vecāki, puisim ir jārūpējas par divām jaunākajām māsām - Džūliju un Brī. Tagad Aleksam ir jāmeklē ēdiens un jācīnās par savu un māsu izdzīvošanu.

Šī bija mana booktube-a-thon pirmā grāmata, un es to izlasīju dienas laikā, jo bija pārāk labi, lai liktu malā. Tikpat viegla valoda kā pirmajā grāmatā, lieliski aprakstīta pasaule un katastrofas, kā arī tēlu izaugsme. Taču - vai tas nozīmē, ka man ir tikai labas atsauksmes par "The Dead & The Gone"? Nē! Protams, bija mīnusi, ar ko arī vēlos sākt.

 

Pirmkārt, sākot lasīt, jutos mazliet apmulsusi par to, ka rakstīts trešajā personā. Man tik ļoti patika, ka pirmās daļas galvenā varone Miranda aprakstīja notiekošo savā dienasgrāmatā un līdz ar to tas radīja lielisku noskaņu, tāpēc arī biju vīlusies.

Otrkārt, ideja, ka arī Alekss piedzīvo meteorīda ietriekšanos mēnesī jau no pašas sākuma, neapšaubāmi, ir satriecoša, bet, no otras puses - ļoti atgādina pirmo daļu. Piemēram, Mirandas vecākais brālis arī bija citā pilsētā, Aleksa brālis arī ir prom. Mirandas jaunāko brāli aizved uz sporta nometni, savukārt Brī uzaicina uz kristīgās organizācijas fermu.

 

Tagad par to, kas man patika.

• Cerība un cīņas spars. Aleksa pārliecība, ka viss atkal būs labi un atgriezīsies normās, ka vecāki drīz būs mājās un ģimene piedzīvos happy end šim murgam, tiešām lika domāt: "Bet varbūt Ņujorkā patiesi nebūs tik traki? Varbūt visi izdzīvos un būs ko ēst?".

"And, he reminded himself, New York always survived... He lived in the greatest city in the world... "

 

• Cilvēku izturēšanās. Tantes Lorēnas stress, kautiņi rindās pēc ēdienu pakām un it īpaši Aleksa māsas Džūlijas rakstura maiņa stāsta garumā padarīja šo grāmatu par patiesu. Domāju, ka arī reālajā dzīvē notiktu līdzīgi, par ko arī autorei liels pluss.
• Beigas. Jā, pēc pirmās daļas 'gludajiem' notikumiem, es nemūžam negaidīju, ka notiks kaut kas tāds. Negaidīju, ka nomirs Kevins, negaidīju, ka arī Brī ies bojā. Ak, Kevin, ak, Brī... Protams, jutos briesmīgi par šiem notikumiem, jo tēli bija ļoti tuvi, bet, ja grāmata mani saraudinātu, vērtēums būtu vēl augstāks.

 

9/10