"Hugo Kabrē izgudrojums" mani pamudināja lasīt viens iemesls - buktūberis Jessethereader tik ļoti sajūsminājās par šo darbu, ka ilgu laiku meklēju grāmatu un, kad booktube-a-thon laikā aizgāju uz bibliotēku un ieraudzīju to, uzreiz paķēru, pat nedomādama, ka spēšu grāmatu izlasīt dažu stundu laikā.
Šī burvīgā stāsta notikumi risinās Parīzē 20. gadsimta 30. gados. Hugo Kabrē tēvs atrod mehānisko cilvēku, kuru kopā ar dēlu cenšas salabot, taču pēc negadījuma tēva darbavietā - muzejā - Hugo vienam pašam nākas saskarties ar problēmām un noslēpumiem - kā salabot mehānisko ierīci, kā izdzīvot bez vecākiem un izsprukt no dzelzceļa stacijas inspektora un - kas īsti ir rotaļlietu veikala pārdevējs. Tā sākas elpu aizraujoši piedzīvojumi...
Kā jau minēju, izlasīju šo biezo grāmatu apmēram divu stundu laikā, bet - kāpēc gan tā?
Pirmkārt jāmin burvīgie zīmējumi, kas papildināja stāstu un atviegloja lasīšanu (tieši tāpēc arī ritēja tik labi). Atzīšos - pētīju katru skaisto lapaspussi, vienkārši nespēdama atrauties. Nezinu, vai arī pats romāns būtu tik fantastisks, ja ne zīmējumi!
Otrkārt, šis ir vēsturisks romāns (esmu liela fane šāda veida darbiem), turklāt viss notiek Parīzē, un kopš ceļojuma 2012.gadā man šī pilsēta ir tuva, un tur noteikti vēl atgriezīšos. Līdz ar to arī lasīt grāmatu par Parīzi 20.gadsimtā bija satriecoši.
Treškārt, jau kopš pirmās reizes, kad tika pieminēts mehāniskais cilvēks, manā galvā risinājās gandrīz vai diskusija. Kas tas par priekšmetu? Ko tas spēj? Ko tas uzrakstīs? Vai tā patiešām būs zīmīte no Hugo tēva? Kad tomēr izrādījās, ka zīmītes vietā ir zīmējums, atkal bija noslēpumi, radās dažādi jautājumi un neskaidrības.
Neskatoties uz šiem plusiem, man tiešām dažreiz sāka kaitināt, kad Hugo, acīmredzami saprotot, ka Izabellai var uzticēties, joprojām to nedarīja. Jā, viņam bija ļoti smaga bērnība, viņam pašam bija jāizdzīvo stacijā, bet... Kāpēc gan neuzticēties kādam, kāpēc censties visu atstāt noslēpumā? Savukārt, es ļoti pieķēros Izabellai, varbūt tieši viņas līdzjūtības un izpalīdzības dēļ.
Kad uzzināju, ka šai grāmatai ir arī ekranizācija, gribēju redzēt, un to arī izdarīju. Kaut daudzi apgalvo, ka grāmata ir daudz labāka par filmu, arī tā man ļoti patika.
Šī ir ļoti viegla bērnu grāmata, kura kaut ko var iemācīt arī pieaugušajiem. Skaista valoda, interesanta ideja un oriģināls izpildījums - tieši tāpēc mans vērtējums ir šāds:
9,5/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru