MONUMENT 14 by Emmy Layborne

Kurš ķers jebkuru grāmatu, kas ierindota "apokaliptiskais romāns" sadaļā? Es! Visi jau noteikti zināja, ka būs šāda atbilde - nekas jauns - un nebrīnos, ja varēja saprast, ka iemīlēšu šo grāmatu tikpat ļoti, cik visus iepriekš lasītos "pasaules gala" romānus, piemēram, Rika Jesija "The 5th Wave", Roberta Kirkmana "The Walking Dead" un Sūzenas Feferas "Life as We Knew It".

"Monument 14" ir stāsts par dabas katastrofu skarto Ameriku. Pār galvenā varoņa Dīna dzimto pilsētu traucas pēkšņa krusas vētra, kas ir tik spēcīga, ka viss tiek burtiski iznīcināts ceļā. Dīns ir ceļā uz skolu, kad sākas negaiss, un drīz vien viņš un vēl trīspadsmit skolēni nokļūst "Greenway" lielveikalā, gaidot, kad kāds ieradīsies viņus glābt. Bet tad pilsētu skar vēl viena katastrofa, jo pēc zemestrīces izplūst vēl pētīt nepabeigta ķīmiska viela, un viss mainās.

Šī nav mana mīļākā grāmata, nav arī pirmajās desmit vietās, tomēr es gan šo, gan turpinājumu izbaudīju pietiekami daudz. Visvairāk man patika darbības vieta, jo kurš gan bērnībā nebija vēlējies dzīvot veikalā? Man tas bija lielākais sapnis, atceros, ka reizēm sapņoju, ka varētu ēst visu, kas tur ir, spēlēties ar jebkurām rotaļlietām, eksperimentēt ar visām kosmētikām, šampūniem, krēmiem un tā tālāk un tā tālāk. Tāpēc, kad uzzināju - šī grāmata risināsies lielveikalā...

Protams, man bija dažas problēmas ar stāstu. Vairāk gan ar varoņiem un viņu personībām.

• Sahālija. Akjel kā man riebās tā meitene, es nevaru viņu ciest. Protams, tas, kā viņa rīkojās, bija saprotami, jo viņas vecumā (trīspadsmit) meitenes mēģina padarīt sevi vecākas un tīkamākas tieši pretējam dzimumam, bet tas, kā viņa visu laiku uzbāzās un centās radīt sevi par seksīgu tēlu, man lika viebties, viebties un viebties. Un tad vēl tā aina, kur Sahālija tiek izvarota (lai gan es joprojām esmu pārliecināta, ka pie vainas bija pati meitene, jo viņa jau no tāluma ož pēc uzmanības meklētājas). Šoreiz es nedomāju, ka vaina ir autorē, bet gan pašā varonē, jo tādi cilvēki eksistē!
• Astrīda. Es tagad sēžu un domāju, vai tas, ko gribu teikt, notika šajā daļā. Esmu pārliecināta, ka jā, bet... Labi, tātad Astrīda bija viens no varoņiem, kas man patika jau no paša sākuma, un tas, ka Dīns bija iemīlējies šajā skaistajā, sportiskajā meitenē, arī bija pilnīgi saprotams. Tomēr man bija viena problēma, kas patiku nogrūda no klints kā Bellu (oh no, "New Moon" reference). Pēc tam, kad Astrīda atklāja, ka ir stāvoklī no Džeika, viņa izlēma dot džekam vēl vienu iespēju (kaut viņa pateica, ka patika pret Dīnu ir patiesa). Un tā frāze, ko viņa pateica, sagrāva visu. "Kaut man tu patīc, Dīn, Džeiks ir bērna tēvs un blahblahblah". Nopietni? Vai nav vienalga, Astrīd! Ja tev gribas bērnam tēvu, nevajag sevi padarīt nožēlojamu un līst kaut kādam narkomānam pēcpusē!
• Dīna lēmums. Viņš bija ļoti patīkams varonis līdz ar savu brāli, tāpēc arī šo grāmatu bija tik viegli lasīt. Līdz lēmumam, kas visu izbojāja. Labi, es saprotu, ka visa šī "es varu nogalināt kādu" un "es mīlu Astrīdu, tāpēc jāpaliek te" ir loģiska un saprotama, BET fakts, ka viņi beidzot var tikt prom no veikala un sameklēt savus vecākus un vietu, kur palikt, un Dīns izlemj, ka nedosies prom... Nopietni? Ja vien būtu vairāk pārdomu un iekšejas cīņas par to, vai iet, vai palikt, bet nē - Dīns, šķiet, izlēma uzreiz, ka paliks sargāt Astrīdu.

Es tagad pārlasu punktus un liekas, ka izklausos ļoti skarba, jo patiesībā stāsts ir ļoti labs. Tas, ka ir pāris stulbu varoņu (kas dzīvē arī ir iespējams) un cilvēkam piedodamu lēmumu, nenozīmē, ka "Monument 14" ir slikts darbs. Tam bija arī daudz plusu -

• Ideja par asinsgrupām. Sākumā, kad lasīju ainu, kurā sāka parādīties izpausmes no ķīmiskā "mākoņa", es biju ļoti apmulsusi un tiešam nesapratu, kas notika, bet pēc tam, kad sāku pierast pie idejas, tas likās gaužam ģeniāli.
• Mazie bērni. Manuprāt, šoreiz vislielāko personības daudzveidību sagādāja tieši jaunākie varoņi, kas īsti nesaprata, kas notiek apkārt. It īpaši iemīlēju trīs varoņus. Viens ir Julisejs (es tiešām, tiešām nezinu, kā jāizrunā viņa vārds) - meksikāņu puisēns, kas visu laiku runāja spāniski, un, kad tomēr spēja dabūt pār lūpām kādu vārdu angliski... Sooo adorable! Tad ir dvīņi Kerolaina un Henrijs, kas liekas jaukākie varoņi visā grāmatā (tāpēc arī nebiju apbēdināta, ka viņi izlēma palikt ar Dīnu un Astrīdu), un Makss, un Hloja, un Batists (ek, nezinu, kā jāizrunā)...
• Niko. Visu laiku, kad kadrā atradās Niko, es viņu salīdzināju ar "The Maze Runner" varoni Minjo. Viņš ir grupas vadonis un visi lēmumi atrodas uz šī puiša pleciem. Par laimi, viņam viss izdevās perfekti, tāpēc arī visu laiku biju liela viņa fane.
• Nākotne. Kā jau var saprast gandrīz no paša sākuma, viss notiek diezgan tuvā nākotnē. Nekas neliekas mainījies, bet dzīve bez datora un "Tīkla" ir neiespējama (ir pat trakāk nekā mūsdienās). Un tas, manuprāt, bija ļoti gudri darīts, jo tā varēja redzēt viņu reakcijas, kad atklājās - Tīkls ir sabrucis un nekam vairs nevar piekļūt. Nebrīnos, ja tā tiešam notiks!

8/10