piektdiena, 2014. gada 29. augusts

Braiens Selzniks "HUGO KABRĒ IZGUDROJUMS"

Ņemt un lasīt "Hugo Kabrē" bija gaužām spontāns lēmums, kad bibliotēkā to ieraudzīju gozējamies uz plauktiņa un nodomāju: "Kāpēc gan ne? Katei patika, un es viņai uzticos."
Ak mī un žē, kā es viņai esmu pateicīga.
Hugro Kabrē ir zēns 20. gadsimta 30. gadu Parīzē, kurš palīdz pulksteņmeistaram dzelzceļa stacijā. Viņš paralēli arī nodarbojas ar mehāniska cilvēka labošanu, ar ko aizrāvās arī viņa tēvs. Tagad, kad tēva darba vietā notiek neatgriezenisks negadījums, Hugo ir apņēmies paveikt viņa darbu un atklāt, ko tēvs vēlējies dēlam pateikt.


Es. Dievinu. Šo. Grāmatu. Nē, protams, ir daudz labākas bijušas, nav arī tā, ka šī ir mana mūža mīla, tomēr - godīgi - es nevaru atrast nevienu mīnusu ne rakstītajam, ne vizuālajam, tāpēc, visticamāk, šī recenzija būs ļoti garlaicīga.



Varbūt parunājam par kaķēniem? Vai kucēniem? Vai maziem pandas mazuļiem? Vai vai vai...

Random attēls!


Vai tas nav jauki? Es gribu surikātu... Kate, uzdāvini man surikātu.


Labi, pietiks muļķoties.
Runa ir par "Hugo Kabrē izgudrojumu", Sintij, netēlo bērnu.

Tātad, kas man tik ļoti patika?

  1. Attēli. Labi, teikšu pavidam godīgi - nedomāju, ka "Hugo Kabrē" būtu tikpat laba grāmata, ja nebūtu ilustrāciju. Tiešām. Pirmkārt, ja to nebūtu, stāsts būtu vienmuļš, tad vēl tad, ka grāmatiņa būtu apmēram 50 lapu garumā un kurš gan gribētu lasīt tik īsu stāstu, ja vien tas nebūtu ģeniāls? Es nudien ne (varbūt tikai maratonā, jo tad es lasu tikai vieglas lasāmvielas). Bet tad vēl arī tas, ka autors bez attēliem šādu grāmatu nemaz neizdotu, tāpēc es par to nemaz nevarētu runāt. Secinājumi - ilustrācijās ir viss spēks!
  2. Laiks un vieta. Esmu liela vēsturisko romānu fane, tāpēc, zinot, ka darbība norisinās pagājuša gadsimta pirmajā pusē UN vietā, ko esmu apmeklējusi, tas radīja manāmu interesi. Žēl gan, ka neapmeklēju minēto dzelzceļa staciju, tad varbūt būtu lielāka sajūta, ka zinu, par ko ir runa.
  3. Ideja. Protams, man ir jāmin stāsta ideja. Visvairāk man patika tas, ka tika iekļauts tajā laikā populārs režisors, par kuru es nekad nebiju dzirdējusi. Un tad vēl mehāniskais cilvēks un tā noslēpums, kas lika šķirt lapas ātrāk nekā jebkad agrāk, jo vēlme atklāt noslēpumu bija tik spēcīga.

Pirms sniedzu vērtējumu, ieskats kādā no attēliem (es ilgi nevarēju izlemt, ko lai ņemu, tāpēc...)


9/10

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru