TOP 5 WEEKEND: mīļākās grāmatu muguriņas

Kas ir šī diena?
Diena, kad veidojam savu topu! Jā! *ar lielu lielu lielu nokavēšanos*
Tikko atnākušas mājās no "Mūsu zvaigžņu vaina" filmas, tāpēc, visticamāk, vērtējumi būs mazāk iespaidīgi, tomēr kas jādara, tas jādara.

5 MĪĻAKĀS GRĀMATU MUGURIŅAS

(savā kolekcijā):

Sintija:
(grāmatas nav kārtotas jebkādā secībā)

Saraksta godpilno pirmo vietu ieņem Reinbovas Rovelas grāmata "Fangirl", kas man vienmēr uzmanību piesaistīja tieši vāka dēļ. Varbūt to šajā attēlā nevar redzēt tik labi, bet vāks ir burvīgi zilganzaļā krāsā un katru reizi, kad palūkojos grāmatu plaukta virzienā, pirmais, ko pamanu, ir "Fangirl". Neaizmirsīsim arī to, ka tas ir matēts un burtiski baudas piepildījums pirkstiem. Bet kas gan ir vislabākais tieši muguriņā? Nelielais attēls blakus nosaukumam. Starp citām grāmatām izskatās perfekti!

Hjū Hovija grāmata "Vilna" ("Wool") manā "lasīšu" sarakstā ir krietnu laiku, bet tā arī nav gadījies to izlasīt. Jā, es zinu, ka izvēlējos pirkt divu iemeslu dēļ:

1. Vāks

2. "Bada spēļu"minēšana uz vāka

Es tiešām esmu vīlusies tulkojuma ilustrācijā, jo oriģinālais vāks ir vienkārši apburošs un plauktā muguriņa izceļas visvairāk (kaut šī grāmata atrodas nepārāk redzamajā daļā).

Šis ir jaunums mnā kolekcijā - Rika Riordana "Heroes of Olympus" pirmā daļa "The Lost Hero" tika iegādāta tikai pāris dienas pirms izlēmām šīs nedēļas TOPa tēmu. Un nē, šī muguriņa nav tā oriģinālākā vai skaistākā vai kādas vēl īpašības es varu izdomāt, tomēr, kā var redzēt, tā atrodas sarakstā. Kāpēc? To tik labi nevar redzēt forogrāfijā, bet katru reizi, kad istabā iespīd saule, grāmata sāk vizēt kā zelts. Brīnišķīgs skats, ņemot vērā, ka visu "Persija Džeksona" grāmatu uzraksti arī papildina šo iespaidu.

Es nezinu, kā lai to aprakstu, bet šo grāmatu izvēlējos ar domu "jāņem kas tāds, ko vienmēr ievēroju, skatoties grāmatu plauktā". Un kā gan var nepamanīt Samantas Šenonas "The Bone Season"? Šī grāmata ir vairākas reizes lielāka nekā blakusesošās, turklāt tās spilgtums izceļas (ņemot vērā, ka apkārt esmu salikusi tumšos vākus), bet visvairāk, kas man ļoti patīk gan muguriņā, gan vākā, ir vidū esošais simbols.

Kāda ir mana mīļākā krāsa? Maigi salātzaļa. Un kāds sakars ir manai mīļākajai krāsai un Veronikas Rotas "Dumpiniekiem"? To var saprast uzreiz. Esmu ļoti liela fane veidam, kā grāmatas vāka mākslinieks/ce (atvainojos, nezinu) ir radījis zaļās krāsas plūsmu - no tumšākas uz gaišāku -, tāpēc katru reizi, kad ieraugu "Dumpiniekus", esmu vairāk nekā laimīga.

Kate

Tikai šodien sapratu, cik ļoti man patīk Džona Grīna "Mūsu zvaigžņu vaina" vāks un muguriņa. Jā, varbūt arī nav nekas ģeniāls, tomēr vāks ir spilgts un, skatoties uz grāmatu plauktu, pirmās pamanu tieši krāsainās grāmatas. Zila krāsa jau ilgu laiku ir mana mīļākā, turklāt burtu fonts ir pietiekami oriģināls - neatradīsiet daudz grāmatu, kuru nosaukums būtu rakstīts kā ar krītiņiem.

Arī otro vietu ieņem vāks ar zilu krāsu, šoreiz Kieras Cass darbs "The Selection". Šai grāmatai ir patiešām burvīgs vāks, un man vienmēr ir patikušas grāmatas, kuru muguriņas līdzinās arī priekšējam vākam.

Godpilno bronzas jeb trešo vietu ieņem "Last Survivors" sērijs otrā grāmata "the dead & the gone". Šīs grāmatas muguriņa it kā turpina vāka zīmējumu, jo arī uz muguriņas ir attēlots mēness un apakšā (kaut attēlā to nevar labi redzēt) arī koks un lidojošs putns. Un krāsu izvēle šajā gadījumā arī ir ļoti interesanta un piemērota. Manu uzmanību piesaistīja arī tas, ka katrs vārds rakstīts ar mazo burtu. Ja arī uz pirmās sērijas grāmatas muguriņas būtu izmantots šāds veids, noteikti izskatītos vēl labāk!

Ceturto vietu ieņem uzreiz divas grāmatas - Veronikas Rotas triloģijas "Citādie" pirmā un otrā grāmata - "Citādie" un "Dumpinieki". Šīs grāmatas ir vienas no manām visu laiku favorītēm! Burtiski dievinu krāsu gammu un pārmaiņu no pelēkās uz gaiši zilo un no pelēcīgās uz gaiši zaļo. Nespēju sagaidīt trešo grāmatu, tad triloģija būs pabeigta un starp citām cieto vāku grāmatām šīs noteikti izcelsies visvairāk!

Šī tad nu ir mana Top 5 mīļāko grāmatu muguriņu pēdējā vieta. Sallijas Grīnas "Tumšā puse" mani piesaistīja tieši ar burvīgo vāku, Vienā pusē melns, otrā balts! Vai nav burvīgi? Protams, ir! Šeit jāpiemin jau minētā oriģinalitāte - neesmu redzējusi daudz grāmatu (Patiesībā "Tumšā puse" ir vienīgā), uz kuru muguriņas vārdi būtu rakstīti tieši šādā veidā. Un atkal - muguriņa ir koša!