"Prodigy" ir "Legend" triloģijas otrā grāmata. Pirmā sērijas grāmata, ko lasīju pirms pusgada, man tik ļoti iepatikās, ka nespēju nepasūtīt tālākās daļas.
Triloģijas notikumi risinās distopiskā pasaulē, Amerikas Republikā, kur noris karš ar kaimiņvalsti. Republikā dzīvo divi galvenie varoņi. Džūna nāk no bagātas ģimenes, ir izglītota, viņai paredzēts darbs valsts augstākajās militārajās aprindās. Savukārt Dejs ir valsts meklētākais noziedznieks. Pēc notikumiem pirmajā grāmatā, kad Džūna palīdz Dejam izbēgt no ieslodzījuma, viņi dodas uz Lasvegasu un sāk strādāt Patriotu labā. Tomēr viss nav tik labi, kā izskatās un Džūnai ar Deju atkal jāstājas pretī daudziem noslēpumiem...
Jau turēt skaisto grāmatu rokās vien bija bauda. Zili burti nodaļās no Deja skatapunkta, kara karte un skaists vāks. Un tad sāku lasīt, vēl vienu brīdi domādama: "Vai šī grāmata būs tikpat laba kā "Legend"?"
"Prodigy" lasīju ilgāk nekā "Legend", bet - vai tas nozīmē, ka man nepatika? Nē! Tieši otrādi - šī grāmata bija pasakaina. Pilna ar notikumiem, kas lika sirdij satraukumā dauzīties kā negudrai, pa muguru skriet simtiem skudriņu un vaigiem sakarst.
Autores rakstīšanas stils ir ļoti oriģināls, un arī šī grāmata ir pilna ar "ekšenu". Es nepaspēju nomierināties pēc viena notikuma, kad jau nākamajā lappusē notika kaut kas pavisam cits! Iespējams, tas tāpēc, ka triloģija tiek rakstīta no abu galveno varoņu skatapunktiem, līdz ar to es ļoti pieķēros gan Džūnai, gan Dejam, neskatoties uz viņu atšķirību. Sākumā man bija tik ļoti žēl Deja viņa nabadzības, ģimenes problēmu un likteņa dēļ, bet jau nākamajā nodaļā bagātā un izlutinātā Džūna domāja par sava brāļa nāvi, un es atkal jutu līdzi viņai.
Tomēr "Prodigy" bija pilns ar Džūnas vainas izjūtu. Viņa visu laiku vainoja sevi tajā, kas notika pirms vairākām nedēļām Losandželosā, un tas sāka mani kaitināt. Patiesi - abi varoņi izcietuši pietiekami daudz un Džūna nebija tik vainīga, par kādu sevi padarīja.
Un vēl Tesa. Viņa bija Deja labākā draudzene, kas man sākumā patika, bet pēc otrās daļas es Tesu tik tiešām neieredzu. Kad Džūna un Dejs ieradās pie Patriotiem, Tesa jau bija tur, un visu laiku centās izskalot Dejam smadzenes par to, ka Džūna redz ir tāda un šitāda, ka puisim nevajadzētu Džūnu mīlēt un tā tālāk. Protams, viņi ir no dažādiem sabiedrības slāņiem, bet vai tāpēc abi nevar būt laimīgi?
Jā, grāmatas beigās, kad Dejs izlēma, ka viņiem jāšķiras, lai Džūna varētu mācīties un attīstīt savu karjeru, biju ļoti dusmīga uz autori, bet tie vēl bija ziediņi, salīdzinot ar to, ka pēdējā nodaļā no Deja skatapunkta noskaidrojās, ka eksperimentu rezultātā (ko pirms daudziem gadiem ar viņu veica Republikas zinātnieki) Dejs mirst.
Dažos vārdos - "Prodigy" beidzās tik saspīlēti, ka nezinu, ko gaidīt no pēdējās triloģijas daļas - "Champion". Protams, ja būtu noticis kaut kas tik briesmīgs, tad viss internets par to runātu. Šī doma mani mazliet nomierina.
9/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru