Katrs no mums ikdienā veic kādu darbu vai izmēģina ko jaunu pirmo reizi. Pagaršot nezināmu saldējuma šķirni, iesākt interesantu hobiju vai atrast darbu. Bet varbūt nogalināt vai arī kļūt par šīs slepkavības izmeklētāju. Protams, ne vienmēr viss izdodas uzreiz, jārēķinās arī ar neveiksmēm. Arī grāmatas "Mana pirmā slepkavība" galvenā varone Marija Kallio (šoreiz gan konsteble Helsinku policijā, nevis slepkava) savā pirmajā izmeklēšanā saskaras ar rožu ērkšķiem, bet beigās tomēr tiek arī līdz ziediem.
Jau izlasot pirmās lapas, kļuva skaidrs, ka Marija Kallio ir interesants tēls, par kuru gribēju uzzināt arvien vairāk. Studējusi policijas skolā, strādā par aizvietotāju kādā Helsinku iecirknī, pret sevi izturas pašironiski un nevēlas precēties.
Vasarā, kad policisti dodas atvaļinājumā, Marijai tiek uzticēta visai samezglota izmeklēšana - ir nogalināts (vai tieši otrādi - negadījumā gājis bojā) studentu kora dalībnieks Juka Peltonens. Vai kādreizējā draudzība ar daudziem koristiem palīdzēs Marijai atrisnāt šo lietu? Vai Juka patiešām ir noslepkavots? Un kāpēc kādam būtu jānogalina tik šarmants, jauns cilvēks? Bet varbūt Jukas tēvam ir taisnība - tas bijis negadījums?
Vācot dažādus pierādījumus un nopratinot iespējamos aizdomās turamos, Marija tik tiešām uzdod sev desmitiem jautājumu, kas rada īsto noskaņu. Protams, atbildes uzreiz netiek atrastas. Šie noslēpumi pamazām tiek atklāti, viss tiek salikts kopā un beidzot veido vienu veselu stāstu.
Izrādās, vecāki savu dēlu nav pazinuši tik labi. Uzdodas par diplomētu inženieri, uztur labas - pat pārāk labas - attiecības ar daudzām sievietēm, dāsni aizdod naudu, nu pilnīgi eņģelītis! Vai tad kādam būtu gribējies tādu cilvēku nogalināt? Varbūt tomēr nelaimes gadījums - par daudz iedzēra, paklupa uz piestātnes un, ievēlies jūrā, noslīka?
Marija tam netic. Kāds Juku patiešām noslepkavojis, domā Marija. Viņai ir tiešām daudz darba, un brīžiem pat šķiet, ka sieviete netiks galā ar savu pirmo izmeklēšanu.
Tomēr, nopratinot koristus, atklājas viens interesants fakts: visi noveļ vainu cits uz citu, bet patieso slepkavu Marija uzskata par nevainīgu, labu draugu un interesantu sarunu biedru.
Sapratu vienu labu lietu: kaut cilvēkiem neuzticos, nekad nekļūšu par policisti. Ja izrādīsies, ka kāds mans draugs ir pastrādājis slepkavību vai citu noziegumu, nespēšu to izzturēt, nespēšu pildīt savus pienākumus kā nākas.
Izrādās, vecāki savu dēlu nav pazinuši tik labi. Uzdodas par diplomētu inženieri, uztur labas - pat pārāk labas - attiecības ar daudzām sievietēm, dāsni aizdod naudu, nu pilnīgi eņģelītis! Vai tad kādam būtu gribējies tādu cilvēku nogalināt? Varbūt tomēr nelaimes gadījums - par daudz iedzēra, paklupa uz piestātnes un, ievēlies jūrā, noslīka?
Marija tam netic. Kāds Juku patiešām noslepkavojis, domā Marija. Viņai ir tiešām daudz darba, un brīžiem pat šķiet, ka sieviete netiks galā ar savu pirmo izmeklēšanu.
Tomēr, nopratinot koristus, atklājas viens interesants fakts: visi noveļ vainu cits uz citu, bet patieso slepkavu Marija uzskata par nevainīgu, labu draugu un interesantu sarunu biedru.
Sapratu vienu labu lietu: kaut cilvēkiem neuzticos, nekad nekļūšu par policisti. Ja izrādīsies, ka kāds mans draugs ir pastrādājis slepkavību vai citu noziegumu, nespēšu to izzturēt, nespēšu pildīt savus pienākumus kā nākas.
8/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru