Jau ilgu laiku prātoju, vai vēlos lasīt "The Mortal Instruments" ceturto daļu, vai tomēr palikt pie triloģijas, jo:
a) Par pirmajām grāmatām biju tik tiešām stāvā sajūsmā
b) Laika gaitā man uz galvas bira daudz negatīvu atsauksmju tieši par šo daļu, un nevēlējos izbojāt radušos iespaidu par triloģiju.
c) Atgrūda arī fakts, ka izdevniecība Zvaigzne ABC izlēma netulkot tālāk šo sēriju, un "City of Fallen Angels" nācās lasīt angļu valodā.
Tomēr galu galā sapratu, ka, pat par spīti augstāk minētajiem punktiem, man šī grāmata ir jāizlasa, lai arī es pati varētu ierindoties vienā no cilvēku kategorijām, kas saka: "Šī grāmata bija tik laba", vai tieši otrādi: "Nē, es nožēloju, ka turpināju sēriju.". Jāsaka, ka laikam esmu pieskaitāma otrai kategorijai. Kāpēc? Par to tad arī šajā recenzijā.
Šī grāmata bija mana e-formāta lasāmviela naktī, un lasīju tiešām ilgi, brīžiem pat gribēdama atstāt to novārtā vai mest pret sienu (otrs variants gan būtu šausmīgs un cietsirdīgs pret mobilo telefonu). Protams, sākumā ideja par Klerijas un pārējo varoņu atgriešanās Ņujorkā pēc kara beigām Idrisā likās ļoti aizraujoša un daudzsološa. Jaunas dzīves sākums, Klerijas treniņi, lai kļūtu par Ēnu mednieci, romatiskās - un pats galvenais, atļautās - attiecības ar burvīgo Džeisu, mātes kāzas... Tomēr tad nāca trieciens no autores puses. Viņa burtiski sadūra mani ar desmit nažiem mugurā, caurdurot sirdi...
Sākumā bija haotiskie notikumi. Tiklīdz sākās viena aina, tā pēkšņi pārtrūka un sākās cita situācija ar pavisam citiem varoņiem, tad atkal turpinājās iepriekšējais. Un tā visu laiku. Radās sajūta, ka Kasandra Klēra rakstīja šo grāmatu tikai rakstīšanas pēc, iemetot visu iespējamo:
- Klerijas un Džeisa saldās attiecības stāsta sākumā (kas man, par lielu brīnumu, patika).
- Džeisa neizprotamos murgus, ko, izradās, sūtīja senākais dēmons pasaulē, un tiešām nebija skaidrs, vai Klerija ar puisi joprojām satiekas vai arī viņi nespēj atrasties viens otra sabiedrībā.
- Protams, bija jāiemet arī kāds ļaunītis, citādi Valentīns taču jau ir miris, un viņu dzīve pēkšņi ir kļuvusi kaut cik mierīga. Sākumā Kamilla ar savu vēlmi nogalināt Rafaēlu (un es tiešām nesapratu, kādēļ vispār vajadzēja to daļu par viņu, jo nekas tā arī nenoskaidrojās, līdz ar to Kamilla un Rafaēls bija pavisam lieki). Tad vēl Lilita - senākais dēmons. Un beigās vēl Sebastjana atgriešanās, kas man lika smieties pilnā kaklā. Īsāk izsakoties - pilna muca ļaunu radību, kas neļauj Klerijai un pārējiem mierīgi gulēt.
- Saimona privātā dzīve un viņa divas draudzenītes. Labi, labi, šis pavērsiens man gan ļoti patika, jo tas nozīmēja, ka biežāk parādīsies Izabella (kura bija viena no tiem tēliem, par kuriem lasot izjutu baudu)
- Turklāt pašās beigās, PROTAMS, vajadzēja taču savienot Džeisu un Sebastjanu ar kaut kādām rūnām, kas ietekmē abus puišus. Uhhh!
Ja sērijas trešā - "Stikla pilsēta" - bija mana vismīļākā grāmata sērijā, tad "City of Fallen Angels" pagaidām ierindojas pašā apakšā (un ļoti ceru, ka tas tā arī paliks), jo kaut kad tomēr grasos turpināt šo sēriju.
6/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru