Kad gada sākumā uzzināju, ka tiks izdota šī grāmata, biju ļoti skeptiska, ņemot vērā, ka parasti šādi sērijas "turpinājumi" ir rakstīti tikai ar mērķi iegūt vairāk naudas no lasītājiem un ilgu laiku biju pārliecināta, ka nemaz nelasīšu šo grāmatu, bet, kad šo grāmatu iztulkoja latviski un es to atradu bibliotēkā, izlēmu, ka tomēr došu šai grāmatai iespēju, jo stāsts par prezidenta Snova jaunību mani ieinteresēja.
Tuvojas desmito Bada Spēļu atklāšana!
Astoņpadsmit gadus vecais Koriolāns Snovs Kapitolijā gatavojas savai lielajai iespējai – šajās Bada Spēlēs viņš būs padomdevējs kādam no apgabalu pārstāvjiem. Reiz ietekmīgajai Snovu dzimtai ir pienākuši grūti laiki, un viņu nākotnes labklājību spētu nodrošināt vienīgi Koriolāna pārstāvja uzvara.
Tomēr veiksme šķiet novērsusies no Koriolāna. Viņam piešķirtā pārstāve ir meitene no paša mazākā – Divpadsmitā – apgabala. Abu likteņi tagad ir saistīti, un katrs Koriolāna lēmums var nest izdošanos vai neveiksmi, triumfu vai postu. Arēnā norit cīņa uz dzīvību un nāvi, bet ārpus tās Koriolānā sāk mosties jūtas pret savu pārstāvi un kļūst arvien grūtāk līdzsvarot svaru kausus, kam vienā pusē likta pakļaušanās noteikumiem, bet otrā – vēlēšanās izdzīvot par katru cenu.
Kad paņēmu šo grāmatu bibliotēkā un beidzot izlasīju anotāciju, biju diezgan ieintriģēta, jo ideja izklausījās tiešām interesanta, un kopumā arī pati grāmata bija interesanta, pat varētu teikt vairāk nekā interesanta.
Man ļoti patīk Sūzenas Kolinsas rakstīšanas stils, un arī šī grāmata bija diezgan ātri lasāma, turklāt, ņemot vērā, ka šajā grāmatā darbība notiek 65 gadus pirms oriģinālajām "Bada Spēlēm", šajā grāmatā bija diezgan daudz sīkumu, kas paskaidroja, kāpēc oriģinālajā triloģijā viss bija tā, kā bija. Piemēram, svarīga loma bija dziesmai par karātavu koku, un šajā grāmatā šai dziesmai bija paskaidrojums, mēs uzzinām, no kurienes šī dziesma radusies.
Protams, svarīgākā loma "Balādē" ir Koriolānam Snovam, kurš "Bada Spēlēs" ir Panemas prezidents. Ja godīgi, es nezinu, vai autore centās izskaidrot, kāpēc viņš kļuva tāds, kādu mēs viņu redzam vecumā, varbūt pat autore mēģināja parādīt, ka viņš ir tikai cilvēks un likt mums izturēties pret viņu ar empātiju, tomēr, manuprāt, tas ne visai labi izdevās. Protams, bija momenti, kad man bija žēl Koriolāna, bet kopumā viņš likās ļoti egoistisks un liekulīgs. Viņš vienmēr uztraucās tikai par savu ādu un pret savu Spēļu dalībnieci Lūsiju Greju izturējās ļoti privātīpašnieciski.
Grāmatā tiek parādīts Koriolāna un Lūsijas Grejas mīlasstāsts, kas no sākuma patiešām liekas skaists, bet kopumā tas neko īsti neparādīja par Koriolānu, jo viņš vienmēr izturējās tā, it kā Lūsija Greja bija viņa īpašums.
Kopumā šī grāmata nebija slikta, tomēr es tā arī nespēju saprast, kā no tāda zaķapastalas kāds bija Koriolāns viņš pārvērtās par tādu tirānu, kurš tā arī neapturēja Bada Spēles, lai gan "Balādē" mēs ik pa laikam redzam, kā viņš nosoda Bada Spēles un vēlas, lai tas beidzas.
Vai ir vērts lasīt šo grāmatu? Es teiktu, ka jā, ja jums patīk Bada Spēļu pasaule un jūs vēlaties atkal tajā atgriezties, ieraudzīt, kāds bija Kapitolijs un 12. apgabals pirms 65 gadiem.
8/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru