pirmdiena, 2020. gada 10. augusts

Elizabete Gilberte "ĒD. LŪDZIES. MĪLI"

 Jāatzīst, uz šo grāmatu es skatījos jau ļoti ilgu laiku, ņemot vērā, ka tā bija pieejama aplikācijā, kurā parasti klausos audiogrāmatas, bet nez kāpēc nekādi to neklausījos, līdz jūlijā beidzot ilzēmu to izdarīt un tagad gribu pastāstīt jums, ko es domāju par šo pasaules slaveno grāmatu.

"Ēd, lūdzies, mīli" ir Elizabetes Gilbertes memuārs par sevis meklēšanu, sevis izzināšanu un nedaudz par ceļojumu 3 valstīs - Itālijā, Indijā un Indonēzijā. Pēc šīs grāmatas motīviem ir uzņemta arī filma.



Laikam jau šis atkal ir tas gadījums, kad manas ekspektācijas bija daudz augstākas par realitāti, tāpēc arī esmu diezgan vīlusies šajā grāmatā. Tā ir tik populāra, ka man likās - tai noteikti jābūt lieliskai, bet diemžēl tā man īsti negāja pie sirds.

Vienīgais, kas man tiešām patika šajā grāmatā, bija brīži, kad viņa stāstīja par Itālijas, Indijas un Indonēzijas (konkrēti Bali0 cilvēku dzīvi un tradīcijām un vēsturi, bet tas arī viss. Pārējais, kur viņa sūdzējās par šķiršanos, jo "saprata, ka vaairs negrib būt precēta" un par to, cik sarežģīti ir izšķirties Nujorkas štatā, un arī tās daļas par reliģiju man likās ļoti dīvainas. 

Es laikam nekad nesapratīšu viņas motivāciju izškirties tikai tāpēc, ka 'negrib būt precēta'. Grāmatā pat netika minēti citi svarīgi iemesli. Un beigās vēl tas, cik viegli viņa iesaistijās jaunās attiecībās ar to Brazīliešu žigolo bet nu tas ir memuārs, tāpēc nevaru nekādi autori nosodīt par viņas dzīves izvēlēm.

Tāpat es, protams, saprotu, ka pasaulē pastāv desmitiem dažādu reliģiju un es nevienu nenosodu, taču man personīgi skats uz to, ka meditācija Indijā un dziedniecība Bali ir vienīgais pareizais veids atrast sevi un būt harmonijā ar sevi, arī likās kā tāds nonsense. 

Nezinu, vai skatīšos filmu, esmu dzirdējusi daudz sliktas atsauksmes. Kopumā grāmata ir lasāma, bet otru reizi es noteikti to neklausīšos un netērēšu savu laiku. 


5/10



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru