Par šo grāmatu neko nebiju dzirdējusi, līdz Sanktpēterburgā ieraudzīju to grāmatnīcā, un man ļoti iepatikās ideja, tāpēc izlēmu to iegādāties, un drīz vien arī to izlasīju.
Šis ir stāsts par deviņpadsmit gadus vecu meiteni Vidu, kurai visu mūžu ir bijušas problēmas ar sirdi - viņa var nomirt jebkurā mirklī, ja vien meitenei neveiks sirds transplantācijas operāciju. Pēkšņi pēc daudzu, daudzu gadu gaidīšanas Vidai piedāvā sirds transplantu, un viņa var beidzot dzīvot, nebadoties nomirt jebkurā dienā. Tagad viņai ir jāiemācās viena lieta: dzīvot. Turpat ir 36 gadus vecais Ričards, kurš tikko ir zaudējis savu mīļoto sievu Loriju. Drīz vien viņš ir ierauts Vidas dzīvē, jo tieši viņa sievas sirds izglāba jaunās meitenes dzīvību...
Man ļoti patika šī stāsta ideja. Tā likās ļoti oriģināla, jo neatceros, vai vispār kādreiz biju lasījusi stāstu, kur galvenajai varonei ir jāveic sirds transplantācijas operācija. Ir ļoti daudz grāmatu par vēzi, bet par sirds saslimšanām es daudz grāmatu nezinu, tāpēc arī tā tik ļoti piesaistīja manu uzmanību.
Tomēr kaut kas nebija tā, kā es gaidīju. Noteikti nebiju gaidījusi, ka Vida "iemīlēs" Ričardu, kura sievas sirds tagad pukst viņas krūtīs. Laikam vienkārši nebiju gaidījusi visu to "lai arī sirds ir tikai orgāns, tas atceras visus, kurus kādreiz mīlējusi" - nezinu, vai pati ticu šai teorijai, vai tas vispār ir iespējams...
Tomēr man ļoti patika Vidas draudzība ar veco kundzīti, lai gan pašas Vidas rīcības un raksturs reizēm kaitināja un likās neloģisks, piemēram, attiecībā pret māti. Dažreiz likās, ka Vidai ir nevis 19, bet 15.
No tā, kas man vēl patika, var minēt Vidas un puiša Viktora ceļojums ar mašīnu un arī viņu attiecības man likās interesantas.
Kopumā šī ir interesanta grāmata atpūtai, bet šaubos, ka kādreiz vēlēšos to pārlasīt.
7/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru