Par šo grāmatu iepriekš nebiju neko dzirdējusi, bet, kad pamanīju, ka izdevniecība BaibaBooks to izdod, un kad izlasīju anotāciju, tā mani uzreiz ieinteresēja. Mani pašu jau daudzus gadus nomoka galvassāpes un, lai gan migrēna man ir gaužām reti, es saprotu, kā tas ir, katru dienu baidīties, ka atkal var sākties galvassāpes, kuras bieži liedz izbaudīt dzīvi uz visiem simts procentiem. Un tieši par šo arī bija šis stāsts - kā iemācīties sadzīvot ar šādu slimību.
Šis ir iedvesmojošs stāsts, kas atgādina, ka migrēnas slimnieki nav vieni un cik gan daudz nozīmē atbalsts, ko sniedzam viens otram. Grāmatā dzīvi, reālistiski, emocionāli, krāsaini un tēlaini – no izmisuma līdz cerībai – tiek aprakstītas migrēnas slimnieka, šajā gadījumā – jaunas sievietes –, izjūtas, mācoties sadzīvot ar migrēnu.
Sākšu jau ar to, ka šis ir stāsts par diezgan oriģinālu tēmu, vismaz man tā šķiet. Es pati vēl neesmu lasījusi nevienu grāmatu, kur migrēna būtu kā galvenā problēma. Es vispār neesmu lasījusi grāmatas, kur galvenais varonis cieš no migrēnas vai galvassāpēm, lai gan pēdējos gadus desmit ir gaužām populāri rakstīt romānus par vēža slimniekiem un mentālajām problēmām / depresiju, kas arī ir sava veida slimība. Es nesaku, ka vēzis vai mentālās problēmas ir kaut kas nesvarīgs, gluži otrādi, tomēr, kad katra trešā grāmata, ko paņemu rokās, ir tieši par to, rodas jautājums, vai pasaulē vispār vēl ir palikuši veseli cilvēki un vai pasaulē ir tikai divas slimības, kas liek cilvēkiem ciest. Migrēna (un arī vienkārši galvassāpes) arī ir ļoti nopietna slimība, par ko vajadzētu rakstīt, lai apkārtējie saprastu, ka tie nav vienkārši centieni pievērst sev uzmanību.
Man ļoti patika, kā Maija Sepa aprakstīja migrēnu (slikta dūša, bezspēks, pat samaņas zaudējums), un, lai gan migrēna un arī galvassāpes neizskatās kā attēlots uz grāmatas burvīgā vāka, es sapratu, ka manas galvassāpes vēl ir nieks, salīdzinot ar to, ko izcieš tādi migrēnas slimnieki kā grāmatas galvenā varone Vīve.
Un, lai arī Vīvi daudzi nesaprata un dažiem pat likās, ka viņa tikai izliekas, es personīgi tiešām jutu viņai līdzi, jo es zinu, kā tas ir, sadzīvot ar drausmīgām galvassāpēm, kuru dēļ pat nevari normāli padomāt. Šis stāsts man tiešām liekas ļoti atklāts un tie, kam ir līdzīgas problēmas, noteikti sapratīs galveno varoni. Grāmatas sākumā Vīve apraksta, ka ir bijusi pie neskaitāmiem ārstiem, bet neviens viņai nav spējis palīdzēt - tieši šis bija brīdis, kad es varēju sevi identificēt ar Maijas Sepas radīto tēlu. Arī es esmu apmeklējusi ārstus, taču katrs no viņiem saka kaut ko citu un es jau neatceros tos laikus, kad man ne vienu pašu reizi nedēļā nebūtu sāpējusi galva (starp citu, arī tagad, rakstot šo, man ir nelielas galvassāpes), bet, par laimi, atšķirībā no Vīves, man parasti palīdz viena vai divas citramona tabletes.
Labi, neieslīgsim pārāk plaši galvassāpju apcerē, jo es par to varētu runāt mūžīgi, un parunāsim par citām šajā grāmatā apskatītajām tēmām. Man ļoti patika, ka Vīves vīrs Neits tik pacietīgi visu uztvēra un starp viņiem tiešām varēja just mīlestību, un arī problēmas darbā padarīja šo grāmatu interesantāku. Man arī ļoti patika, ka Vīve beidzot piekrita aiziet uz migrēnas slimnieku atbalsta grupu (starp citu, Rīgā tāda arī varbūt ir?), kur viņa satika tādus pašus migrēnas nomocītus cilvēkus un apjēdza, ka nav vienīgā tāda visā pasaulē.
Kopumā grāmata man patika, un domāju, ka varētu patikt arī tiem, kam ir kāda saskarsme ar migrēnu/galvassāpēm. Šo grāmatu ir vērts izlasīt arī vienkārši tāpēc, lai saprastu, ka migrēna un galvassāpes nav nekāds joks.
7/10
Par grāmatas eksemplāru milzīgs paldies izdevniecībai BaibaBooks
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru