svētdiena, 2018. gada 11. februāris

THE FILL-IN BOYFRIEND by Kasie West

Nemaz netaisījos lasīt šo grāmatu februārī, gribēdama atstāt šo romantisko darbu pavasarim vai vasarai, tomēr ļoti spontāni izdomāju pieķerties šai vieglajai lasāmvielai. Pirmais, ko iedomājos, sākot lasīt: "Kasie West is always a good idea." jebšu Keisija Vesta vienmēr ir laba ideja. 

Šis ir stāsts par Džiju Montgomeriju, kuru pamet puisis tieši pirms izlaiduma. Tas ir liels trieciens, ņemot vērā, ka Džijas draudzenes jau vairākus mēnešus netic, ka Bredlijs tiešām eksistē. Tāpēc, kad Džija pamana kādu nepazīstamu puisi, viņa lūdz šo puisi kļūt par viņas Bredliju, lai pierādītu draudzenēm, ka viņš eksistē. Viss ir pavisam vienkārši: tikai dažas stundas melu, un tad viņa var atkal domāt par savu īsto Bredliju. Tomēr vairākas dienas pēc izlaiduma Bredlijs nav tas, par kuru viņa domā. Džijai no prāta neiziet puisis no izlaiduma, kura īsto vārdu meitene pat nezina...



Nezinu, vai esmu to teikusi, bet Keisija Vesta ir viena no manām mīļākajām autorēm. Pavisam noteikti mana mīļākā romantisko grāmatu autore. Viņas grāmatas ir tik vieglas un ātri lasāmas, tās ir grāmatas, kurām var "izlidot cauri", īpaši neiedziļinoties sižetā. Jā, varbūt tā nav augstākā literatūra, tomēr arī šāda literatūra ir nepieciešama, un es mīlu šāda veida grāmatas, jo ar to palīdzību patiešām var atslābināties, īpaši ja universitātē ir jālasa kaut kādi nesaprotami 19./20. gadsimta murgi. 

Neteikšu, ka biju sajūsmā par galveno varoni. Jā, autore ļoti gribēja, lai lasītāji jūt meitenei līdzi, tomēr ļoti bieži nespēju saprast Džijas rīcības motīvus. Nesaku gan, ka viņa man vispār nepatika, patika jau tas vien, kā viņa grāmatas gaitā mainījās. Ļoti patika arī tā "20 jautājumu spēle", kur viens varonis uzdod jautājumus un otrs var atbildēt tikai ar jā vai nē. Bija diezgan jautri sekot līdzi tam, kā Džija uzminēs "neīstā Bredlija" īsto vārdu. Viņu sauc Heidens, un viņš man ļoti, ļoti, ļoti patika. 

Vēl man ļoti patika tas pavērsiens, kad Džijas brālis izveidoja video, kur parādīja mūsdienu cilvēku atkarību no telefona un interneta. Nestāstīšu gan sīki, kas tur notika, jo tas būs spoileris, bet pati ideja, ka ļoti daudzi cilvēki mūsdienās "kolekcionē laikus" Instagramā un Feisbukā šķita ļoti patiesa. Mēs tik tiešām uztraucamies par to, cik cilvēkiem patiks kāda fotogrāfija, un, ja tai nav pietiekami daudz laiku, mēs to izdzēšam. Nesaku, ka tā rīkojas visi, tomēr arī es esmu pieķērusi sevi pie domas, cik like šī bilde varētu savākt, un tas nav īsti pareizi, jo mums vairāk vajadzētu balstīties uz savu, nevis citu viedokli. 

Kopumā šī bija ļoti viegla un interesanta lasāmviela, un, kā parasti, šī nebija insta-love. Diemžēl Keisijai Vestai ir tā pati problēma, kas Sārai Desenai, ka romantiskās attiecības notiek pēdējās 20 lappusēs, BET MAN VAJAG VAIRĀK. Tagad gribu izpirkt visas šīs autores izdotās grāmatas, kuras vēl neesmu lasījusi, un vienkārši iegrimt tajās. 




8/10



“Well, if you're a mess then I'm a natural disaster."

"The cutest natural disaster I've ever seen.”


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru