Šo grāmatu izdomāju lasīt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, par to runāja daudzi buktūberi un biju dzirdējusi labas atsauksmes un, otrkārt, grāmatas galvenā varone ir kurla meitene. Nedomāju, ka kādreiz esmu lasījusi tamldīdzīgu grāmatu, tāpēc arī ķēros tai klāt.
Džūlija jau no dzimšanas ir kurla, bet viņa ir iemācījusies daļēji lasīt no cilvēku lūpām. Viņa mācās speciālā skolā, kas paredzēta kurliem bērniem un aizraujas ar grafiti. Reiz par Džūlijas labāko draudzeni uzraksta rupjības uz skolas sienas un meitene izlemj aizkrāsot uzrakstus, ar grafiti, par ko Džūlija tiek izslēgta no skolas un tagad viņai jāsāk mācības parastā skolā. Tomēr Džūlija turpina nelegāli zīmēt grafiti, un drīz vien kāds papildina viņas zīmējumus, kā dēļ sākas īsts grafiti "karš".
Vai ideja nešķiet lieliska? Kurla meitene, kuras dzīvē svarīgākais ir grafiti, turklāt vēl kāda nepazīstama persona sāk zīmēt uz Džūlijas mākslas darbiem. Mani šī ideja uzreiz ieintriģēja, un es pat iedomājos, ka šis "kāds" varētu būt puisis un ka šis būs jauniešu mīlas stāsts, tomēr nekā talmīdzīga tur nebija, un es jutos vīlusies ne tikai šī, bet arī citu iemeslu dēļ.
Jāsāk ar to, ka lasīju šo grāmatu vairāk nekā mēnesi, un visu laiku nevarēju saprast, kāpēc man nekādi neiet uz priekšu, jo katru dienu centos palasīt vilcienā ceļā uz Rīgu. Un tikai uz beigām es beidzot sapratu - man vienkārši pārāk neinteresē stāsts, turklāt galvenā varone ir vienkārši īsta maita.
Nopietni - Džūlija izturējās tā, it kā visi apkārtējie būtu vainīgi visās neveiksmēs, un autore ne reizes neparādīja, ka pati Džūlija arī varētu būt pie kaut kā vainīga. Jā, protams, Džūlijai daudz darīja pāri un viņas draudzene nemaz nebija īsta draudzene, bet viņa nekad pat necentās izturēties jauki pret cilvēkiem, kuri gribēja ar meiteni sadraudzēties - Keisija (kura tulkoja no kurlmēmo valodas, lai Džūlija visu saprastu), mākslas skolotājs Misters Kacs, meitene, kuru Džūlija iesauca par Yoga Pants. Ja godīgi, es pat nesaprotu, kāpēc visi šie cilvēki tik izmisīgi centās sadraudzēties ar Džūliju. Vai tad viņi neredzēja, cik egoistiska un vienaldzīga ir šī meitene?
Man tiešām šķiet, ka šī ir viena no retajām grāmatām, kuras galvenā varone man riebjas tik ļoti. Man pat nebija problēmu ar Ameriku no The Selection sērijas, lai gan lielākoties cilvēkiem Amerika likās kaitinoša. Taču šeit es vienkārši vairs nespēju Džūliju izturēt, un situācija uzlabojās tikai beigās, kad viņa BEIDZOT saprata, ka vajadzētu atvainoties.
Kopumā šī grāmata centrējas tikai ap grafiti mākslu, par kuru es praktiski neko nezinu, un man likās, ka šeit nebija arī nekādas lielās plota līnijas. Džūlija vienkārši gribēja uzzināt, kurš ir šis "ļaundaris", kurš atļaujas papildināt viņas zīmējumus (padarot tos labākus, manuprāt).
Vienīgās divas lietas, kas man patika šajā grāmatā bija tas, kā autore parādīja kurlos cilvēkus, un pievienotie Džūlijas zīmējumi arī bija interesanti. Zinu, ka autore noteikti meklēja ļoti daudz informācijas par kurliem cilvēkiem, un man patika, kā ar domuzīmēm tika aizstāti tie vārdi, kurus Džūlija nevarēja nolasīt no lūpām. Vienīgais labums - beidzot Džūlija atrada īstu draudzeni un uzsāka jaunu dzīvi, cerams vairs netēlojot no sevis kruto un neuzvedoties kā īsta maita,
5/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru