ceturtdiena, 2016. gada 12. maijs

Džodžo Moja "VIENS PLUS VIENS"

Atceros, kā pirms diezgan ilga laika lasīju Džodžo Mojas "Pēdējo vēstuli no mīļotā", un toreiz grāmata man īsti nepatika, bet biju dzirdējusi ļoti daudz arī par citu šīs autores grāmatu - "Pirms atkal tiksimies" -, kas savukārt pilnībā mainīja manu attieksmi pret Džodžo Moju, tāpēc arī uz "Viens plus viens" liku diezgan lielas cerības. Un var teikt, ka vīlusies neesmu!

Šis ir stāsts par diviem absolūti dažādiem cilvēkiem. Viens no viņiem ir Eds Nikolss - bagāts uzņēmējs, kura dzīve saiet šķērsām vienas mazas kļūdas dēļ. Otrs ir mūžīgā optimiste Džesa Tomase, kuras dzīve nekad nav ritējusi gludi. Reiz liktenis piespēlē Edam pārsteigumu - bezgala dīvainu ģimenīti, kura burtiski pievelk nepatikšanas. 




Pirmajās nodaļās, tikai iepazīstoties ar varoņiem, šķita, ka Eds un Džesa ir cilvēki no divām dažādām planētām, un principā tā tas arī bija. Jau no paša sākuma varēja lieliski redzēt, cik nabadzīga ir Džesas ģimene un cik bagāts ir misters Nikolss, taču arī šādi cilvēki  var kļūt par mīļotajiem. 

Protams, man jau no sākta gala bija sajūta, ka beigu beigās viss būs labi un viss izdosies, jo tēli bija to pelnījuši, tāpēc kādam varētu šķist, ka grāmata ir paredzama, bet to visu kompensēja gan autores rakstīšanas stils, gan bezgalīgās neveiksmes, kurās iekļuva galvenie varoņi - braukšana ar nereģistrētu mašīnu, sabojātu kebabu ēšana, salauztās brilles un tiesas prāvas.

Tāpat Džodžo Moja radīja tik reālus, interesantus tēlus un šādus cilvēkus varētu sastapt jebkur - gan bagātu uzņēmēju, kam ir radušās problēmas ar naudu un likumu, gan nabadzīgu, vientuļu māti, kura 20 stundas diennaktī strādā, lai tikai noturētos virs ūdens.


Kopumā man ļoti patika šī grāmata, bija interesanti sekot līdzi tam, kā tēli izķepurojas no dažādām situācijām un kā pat pilnīgi dažādi cilvēki var nesavtīgi viens otram palīdzēt, jo principā jau misteram Nikolsam neviens nelika braukt cauri visai valstij un vest mazu meiteni uz olimpiādi un arī Džesai neviens nejautāja palīdzēt un mazgāt Edu, kad viņš bija saindējies, bet šī grāmata būtībā vēlreiz parāda, ka pasaulē ir kaut kas labs un kaut kas gaišs un ka, ja ļoti kaut ko vēlies, tad var sasniegt jebko. Noteikti iesaku izlasīt, un arī es turpināšu lasīt visu, ko Džodžo Moja uzrakstīs.


8/10

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru