Rūta Šepetis "PAPĪRA SAPŅI"

Kad uzzināju, ka latviski iznāks otra Rūtas Šepetis grāmata, biju patiešām sajūsmināta, jo šīs pašas autores grāmatu "Starp pelēkiem toņiem" pieskaitu pie vienas no savām visu, visu laiku iecienītākajām grāmatām. Un patiesībā ar katru dienu, ko nācās gaidīt līdz "Papīra sapņu" iznākšanai, nepacietība auga tikai augumā. 

Tātad - šis ir vēsturisks romāns, kas notiek Ņūorleānā 1950. gadā. Galvenā varone ir Džosija Morēna, kura jau kopš 12 gadu vecuma mīt nelielā istabiņā virs drauga ģimenei piederoša grāmatveikala. Džosija no visas sirds vēlas izrauties no šīs dzīves, no mātes, kas ir vietējā bordeļa prostitūta, no pilsētas, un iestāties koledžā... 

Tā jau laikam notiek - izlasi kādu superīgi satriecošu grāmatu (šajā gadījumā - "Starp pelēkiem toņiem"), un tad gaidi tikpat lielu meistarību arī no citiem šī autora darbiem, bet, ja to nesaņem, jūties mazliet vīlies. Tā bija ar "Mūsu zvaigžņu vainu" un "Meklējot Aļasku", tā ir arī ar šīm divām.

Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka grāmata man nepatika, es to pat savā ziņā iemīlēju. Šoreiz uzskaitīšu dažas lietas, kas man īpaši patika un palika atmiņā:

1. Džosija. Grāmatas galvenā varone Džosija Morēna neapšaubāmi ir ļoti spēcīgs tēls (un arī pārējie daudz neatpaliek). Džo jau vairākus gadus dzīvo viena, ir ļoti patstāvīga un var sevi aizstāvēt, ja tas nepieciešams. Bet viņa nav ideāla. Viņa ir īsta.
2. Slepkavība. Man patiesi iepatikās slepkavības elements šajā grāmatā. Tas, kā Džosija domāja par nogalināto un ne mirkli neticēja, ka Forests Hērns nav vienkārši noģībis, tas, kā meitene šo cilvēku iztēlojās kā savu tēvu. Un, kad Džosija atklāja, kurš stāv aiz šīs slepkavības, man palika viņas žēl vēl vairāk.
3. Meitenes vēlme iestāties koledžā. Laikam jau mūsdienās tā arī bieži ir; ja vecākiem ir miljoni bankas kontos, bērns nerausies uz zināšanām, uz kādu no prestižākajām universitātēm, bet  tie, kam šādas iespējas nav, rausies no visa spēka. Un man patiešām patika, ka Džosija nešaubījās: viņa iekļūs Smita koledžā. Tas, vai viņu pieņēma vai ne, jau ir cits stāsts - to jūs varat uzzināt,  izlasot šo burvīgo grāmatu.

Diemžēl bija arī nianses, kas man nepatika, un visspilgtāk atmiņā palicis mīlas trijstūris starp Džosiju, Patriku un Džesu. Uzreiz zināju, ka Džo ir pieķērusies Džesam, bet tas, ka cauri grāmatai vijās tādas domas kā "Vai Patriks ir tavs puisis? Vai mēs ar Patriku tagad, pēc skūpsta, esam pāris?", šķita mazliet kaitinošas. 

Taču kopumā varu teikt, ka šī grāmata noteikti ir domāta cilvēkiem, kam patīk vēsturiskie romāni, kā arī tie, kas vienkārši vēlas baudīt labu darbu ar stipru, nesatricināmu galveno varoni. Super!

8/10