ME AND EARL AND THE DYING GIRL by Jesse Andrews

Īsti pat nezinu, kāpēc izlēmu lasīt šo grāmatu. Vai nu booktube esošās atsauksmes uz mani atstāja labus iespaidus, vai arī tas bija košais vāks... Lai nu kāds būtu iemesls, kāpēc es lejupielādēju šo ne tik biezo grāmatu elektroniskā formātā, esmu priecīga, ka vispār to izdarīju un izlasīju.

 

Gregs ir diezgan dīvains vidusskolas puisis, kurš uzskata, ka viņam nav draugu un laika pavadīšana ar Ērlu ir tikai "darba attiecību dēļ". Abi puiši filmē diezgan dīvainas filmas, un viņu dzīvēs nekas īpašs nenotiek. Līdz brīdim, kad Grega mamma liek puisim apciemot viņa bērnības draudzeni Reičelu, kura izrādās slima ar leikēmiju...

 

Kad pieķēros šai grāmatai, gandrīz neko par to nezināju. Es un Ērls un Misrtošā meitene. Jā, bet kas par to? Var izgudrot miljons variantu, kāpēc kādu varoni nodēvēt par Mirstošo. Un, kad atklājās, ka Reičelai diagnosticēja leikēmiju, man bija tikai viena frāze uz mēles: "Mūsu zvaigžņu vaina?!". Tomēr starp "The Fault In Our Stars" un šo grāmatu ir simts kilometru plata aiza un pat kaut kas līdzīgs Lielajam Kanjonam.

 

 Pirms lasīšanas vēlējos, lai "Me and Earl and The Dying Girl" būtu tāda viegla lasāmviela tumšam ziemas vakaram, kaut pēdējie vārdi nosaukumā mani biedēja. Tomēr, kā izrādījās, šis nebija stāsts par to, kā pārvarēt sāpes pēc kāda drauga nāves vai kas tamlīdzīgs. Šis bija jauks un patiešām viegls stāsts par pusaudžu dzīvi un gaitām cauri bargajai vidusskolai.
 

 Tātad, kas man patika šajā grāmatā?

 

• Oriģinalitāte. Kaut arī nešķiet, ka parasts jauniešu romāns par meiteni ar leikēmiju varētu būt ļoti oriģināls, bet veids, kā tika rakstīta šī grāmata, mani patiešām piesaistīja. Tā bija kā dienasgrāmata, taču tajā pašā laikā nevienā vietā nebija minēts ne datums, ne laiks, kad ieraksts ir veikts.
• Emocijas. Es negaidīju, ka šī grāmata izraisīs manī smieklus un pretīguma sajūtu, UN reizē arī līdzjūtību pret Reičelu, kaut gan Gregs pret viņu īpaši neko nejuta. Nu labi, viņš ne pret vienu gandrīz neko nejuta. :D
• Filma Reičelai. Tā kā Gregs un Ērls jau vairākus gadus filmē dažādas filmas, viņi izlēma nofilmēt kaut ko arī Mirstošajai meitenei, kas man ļoti patika un izraisīja dažādas jaukas domas. Arī pats filmas process bija interesants.
• Beigas. Kad lasīju, prātā pavīdēja vēl tādas domas, ka, iespējams, iespējams, grāmatas beigas būs ļoti banālas un Reičela brīnumainā kārtā izveseļosies, bet man patika, ka viss bija, kā tam vajadzēja būt.

Protams, ar šo grāmatu bija arī vairākas problēmas, par kurām es iedomājos tikai tagad, rakstot šo recenziju.

Kas man nepatika?

• Grega domas. Negribu teikt, ka man nepatika galvenais varonis Gregs un ka man ar viņu bija lielas problēmas, tomēr vairākus apsektus viņa raksturā es nespēju saprast. Pirmkārt, Gregs domāja, ka viņš ir iesaistījies visos skolas grupējumos, bet, kā izrādījās, viņš neuzskata, ka viņam ir kaut viens labs draugs, kaut gan Ērls bija patiešām jauks cilvēks. Otrkārt, Gregs Reičelu uzskatīja par milzīgu apgrūtinājumu, kaut vienalga turpināja pie viņas iet. Šīs divas lietas bija diezgan pretrunīgas, tāpēc es nespēju saprast viņa uzvedību.
• Sociālā dzīve. Fakts, ka galvenais varonis pārāk uztraucās par savu sociālo statusu skolā, arī mani īpaši neiepriecināja. Nu jā, pusaudžiem ir ļoti svarīgi, ko par viņiem domā citi jaunieši, bet ne jau tādā daudzumā!
• Sliktās filmas. Man nepatika, ka Gregs un Ērls dažbrīd uzvedās pārāk paškritiski. Vēl man nepatika arī tad, kad klasesbiedri, redzot filmu Reičelai, to nosauca par galīgāko mēslu un Gregs uzreiz izmeta un sabojāja visas viņu filmas.  Domāju, ka šajā situācijā bija daudz svarīgāk, ko par filmu teica pati Reičela, nevis cilvēki no malas, bet Gregs arī to nespēja saprast.

Kopumā man šī grāmata pat ļoti patika. Protams, man likās, ka es raudāšu par Reičelu kā Heizela raudāja par Augustu (un kā es un miljons citu meiteņu raudāja par Augustu), bet tas nenotika. Šī bija patiešām ātra lasāmviela, kopumā izlasīju dažu stundu laikā un nenožēloju, ka to izdarīju.

 

7/10