Pirms es pat uzzināju, ka šī burvīgā filma ir uzņemta pēc tikpat labas grāmatas motīviem, es, protams, noskatījos filmu, jo parasti ekranizācijas noskatos tikai pēc grāmatas izlasīšanas. Un, neapšaubāmi, arī šoreiz es neskaitāmas reizes salīdzināju stāstu ar filmu, kas man ir kļuvusi ļoti mīļa dažādu iemeslu dēļ.
Stāsta galvenais varonis arī šoreiz ir puisis - atraktīvais un jautrais Saters Kīlijs, kuru visi uzskata par skaļas mūzikas un ballīšu karali. Reiz, kad Saters pamostas pagalmā pēc kārtējās trakās nakts, viņš savā priekšā redz meiteni Eimiju - klusu pelīti, kas ir ļoti gudra un jauka, tomēr Saters netaisās iepīties nopietnās attiecībās ar šo meiteni...
Kad es elektroniski lasīju šo grāmatu, man vienmēr acu priekšā bija iemīļotie aktieri - Šeilīna Vudlija un Mailss Tellers, līdz ar to lasīšana bija kā vēl viena filmas skatīšanās reize, tikai šoreiz daudz lēnāka.
Kopumā es varu pateikt nedaudz un paslavēt filmas režisorus, jo ekranizācija ir izdevusies patiešām ļoti tuvu grāmatas notikumiem, kas gan šajā gadījumā nebija īpaši grūti, jo tas ir reālistisks jauniešu romāns par mīlestību.
Jā - pavisam parasts stāsts, un varbūt liekas diezgan klišejisks: ballīšu mīlulis satiek labo meitenīti un sākas viņu piedzīvojums, rodas šādas tādas problēmas (ar sliktā puiša bijušo draudzeni), bet tā jau viss liekas ideāli.
Mūsdienās jau reti rodas kaut kas pilnīgi oriģināls (labi, labi, arī "Krēsla" kādreiz tika uzskatīta par pasaules brīnumu), un šī grāmata(un filma) bija pārsteidzoši mīļas. Nevarētu teikt, ka bija ļoti interesanti, bet kaut kas jau manu uzmanību noturēja, tāpēc neliku grāmatu (šajā gadījumā - telefonu) maliņā. Joprojām nespēju tā īsti nosaukt šo "kaut ko", bet tāš varētu būt šīs lietas:
Vispār es īsti neatceros, kas mani neapmierināja, tāpēc beigšu šo muldēšanu un likšu tādu atzīmi:
Kad es elektroniski lasīju šo grāmatu, man vienmēr acu priekšā bija iemīļotie aktieri - Šeilīna Vudlija un Mailss Tellers, līdz ar to lasīšana bija kā vēl viena filmas skatīšanās reize, tikai šoreiz daudz lēnāka.
Kopumā es varu pateikt nedaudz un paslavēt filmas režisorus, jo ekranizācija ir izdevusies patiešām ļoti tuvu grāmatas notikumiem, kas gan šajā gadījumā nebija īpaši grūti, jo tas ir reālistisks jauniešu romāns par mīlestību.
Jā - pavisam parasts stāsts, un varbūt liekas diezgan klišejisks: ballīšu mīlulis satiek labo meitenīti un sākas viņu piedzīvojums, rodas šādas tādas problēmas (ar sliktā puiša bijušo draudzeni), bet tā jau viss liekas ideāli.
Tomēr.
Mūsdienās jau reti rodas kaut kas pilnīgi oriģināls (labi, labi, arī "Krēsla" kādreiz tika uzskatīta par pasaules brīnumu), un šī grāmata
- Tēli. Paldies, paldies, Tim Tharp! Paldies, ka Saters un Eimija nav nekāds Edvards un Bella! Jā, man ļoti patika, ka es gan filmā, gan grāmatā redzēju tēlu jūtas un viņi nerīkojās kā tādi auni. Piemēram, Eimija vienmēr deva Sateram labus padomus, kas pierādīja, ka viņa ir pietiekami gudrs cilvēks. Protams, arī Eimija dažreiz rīkojās muļķīgi, bet tas tikai pierādīja to, ka Saters bija viņas pirmā mīlestība, ko meitene vēlējās saglabāt uz mūžu.
- Izaugsme. Man vienmēr patīk, kad es grāmatās vai filmās redzu varoņu izaugsmi. Labi - kuram gan tas nepatīk? Redzēt, kā meitene no pelēkas pelītes pārvēršas, ir ļoti skaisti, pat, ja ne viss viņas raksturs pārvēršas uz to labāko pusi. Arī Saters mainījās, bet par to es biju pārliecināta visu laiku. Jo nebūtu taču ne grāmatas, ne filmas, ja Saters, runājot ar draugu, pavēstītu, ka starp viņu un Eimiju nekas nebūs, un solījumu turētu.
Vispār es īsti neatceros, kas mani neapmierināja, tāpēc beigšu šo muldēšanu un likšu tādu atzīmi:
7/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru