Šī, manuprāt, ir viena no tām grāmatām, kur tu mulsti līdz ar galveno varoni, jo... jo tādu ainu nudien netrūka, kur vajadzēja uz divām trim sekundēm aizvērt ciet, lai saņemtos un lasītu tālāk. Bet tas bija tik jauki, ka vēl ilgi vajadzēja apdomāt, ko teikt. ^^ Tātad "Fangirl" ir stāsts par Kateri. Viņa ir "Saimona Snova" fane, tāpat kā lielākā daļa pasaules, tāpēc arī meitenes mērķis ir pabeigt vairāku tūkstošu lasītāju iecienīto fanu darbu līdz brīdim, kad grāmatu plauktos parādīsies "Saimona Snova" pēdējā grāmata un sērija būs galā. Kates dvīņu māsa Rena arī kādreiz atbalstīja meiteni, bet tagad viņa ir izaugusi no fandoma vides, un Katere ir palikusi viena. Viņu gan tas neuztrauc, jo drīz abas dosies uz koledžu un visam atkal vajadzētu atgriezties savās sliedēs. Līdz Rena paziņo, ka nevēlas dzīvot ar māsu vienā istabiņā un Kate tiek ierauta pavisam svešā vidē.
Kad sāku lasīt šo grāmatu, mans pirmais jautājums, kas pārklāja visas domas, bija:
"Vai tiešām Reinbova Rovela ir uzrakstījusi manu dzīvesstāstu?"
Kate tiešām bija tik tuva manai personībai, ka mute ilgu laiku palika vaļā. Meitene raksta stāstus, lielāko daļu laika pavada mājās, ir kautrīga un nepiedalās daudzās ballītēs, jo vienkārši tur neiederas. Un tā ir gluži mana dzīve! :D Kate ir vienkārši tik ļoti patīkama galvenā varone, ka lasīt šo grāmatu ir tik viegli un gludi kā runāt ar saviem labākajiem draugiem. Viņa ir jautra, neveikla, gudra un saistoša. Turklāt viņai ir Levī (nē, es nevaru viņu dēvēt par Līvai, jo no pirmās lapaspuses es viņu dēvēju par Levī. Punkts.)
Kas ir Levī?
Kad Kate pirmo reizi ierodas koledžā, pirmais cilvēks, ko viņa satiek ir Levī. Viņš ir meitenes istabas biedres Reiganas labākais draugs, kas uzreiz parāda savu interesi pret Kateri, kaut meitene sākumā izteikti cenšas bez vārdiem pateikt "nē, ej prom, es neesmu tāda, kas tev var patikt". Viņš ir tāda tipa cilvēks, kas visiem patīk - pozitīvs, smaidīgs, jauks un patīkams (kā arī strādā "Starbucks". Labākā cilvēka īpašība, saprotams). Tāpēc katru reizi, kad Kate satiek Levī pie savām durvīm vai arī viņi runā, es iekšēji kusu, jo tās sarunas ir tiešām siltas un patīkamas, un gaužām, gaužām neveiklas. Kā, piemēram, katra šāda tipa reize:
"Hey, Cather!" he said.
"It's Cath."
"Are you sure? Because I like Cather."
"I'm sure."
Viens sīkums, par ko esmu nedaudz dalītās domās, ir nodaļas vai ainas no "Saimona Snova" vai arī viņas pašas darba "Carry On". Jā, tas bija ļoti interesanti, kā paralēli "Fangirl" ir vēl divi darbi, tomēr teikšu godīgi - lasīt tās lapaspuses bija smagi, jo mani neinteresēja Saimons Snovs. Tomēr, ja man jautātu, vai es labāk gribētu ar, vai bez tām nodaļām, es teiktu, ka ar, jo tas padarīja grāmatu oriģinālu, tomēr pats Kateres dzīvesstāsts man patika daudz, daudz labāk.
Ko es izbaudīju:
- Kateres personību;
- citu varoņu atšķirīgās personības;
- Levī;
- ideja, ka tiek rakstīta grāmata par to, kā tiek rakstīta grāmata (inception? bookception?);
- romantiskais aspekts;
- attiecības citu starpā.
Kas nepatika:
- reizēm Katere bija pārlieku ietiepīga (kaut tā ir daļa no viņas pašas);
- nav otrās daļas. Man vajag vēl!
Ja interesē vieglas lasāmvielas, "Fangirl" būs pat ļoti piemērota. Vērtējums:
9,5/10
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru